Somijas Nacionālajā meža inventarizācijā tradicionāli tiek apkopoti dati par mežu raksturojošajiem rādītājiem, koksnes krājas pieaugumu un mežu stāvokli. Šobrīd pētnieki pārbauda, vai inventarizācijas laikā būtu iespējams iegūt informāciju arī par citām organismu grupām - sākot no ķērpjiem līdz pat putniem.
Meža bioloģiskā daudzveidība Somijā jau ilgstoši tiek vērtēta Nacionālās meža inventarizācijas (NFI) ietvaros. Jaunajā projektā VMI-moni, ko īsteno Somijas Dabas resursu institūts (Luke) sadarbībā ar Jiveskiles Universitāti, iecerēts papildināt līdzšinējos datus par meža augšanas apstākļiem un kokaudzi ar informāciju par citām organismu grupām, tostarp skudrām, putniem, piepēm, ķērpjiem un augiem.
“Tagad vēlamies mežu izpētīt daudz detalizētāk. Mūsu mērķis ir pētīt ne tikai kokus un to augšanas apstākļus, bet arī organismus, kuru dzīve ir atkarīga no šīs vides,” projekta ieceri skaidro Somijas Dabas resursu institūta vecākā pētniece Minna Räty.
Trīs gadus ilgais projekts tika uzsākts 2025. gadā. Tā ietvaros tiek izstrādātas un pārbaudītas uzskaites metodes, kuras nākotnē varētu izmantot meža bioloģiskās daudzveidības novērtēšanai, kā arī lai noteiktu, kā dabas aizsardzības un meža apsaimniekošanas pasākumi ietekmē bioloģisko daudzveidību.
Nacionālā meža inventarizācija sniedz informāciju par Somijas mežu stāvokli
Nacionālā meža inventarizācija ir valsts mēroga monitoringa sistēma, ar kuras palīdzību tiek sekots līdzi Somijas mežu stāvoklim un attīstībai. Tajā tiek apkopota informācija par meža platībām, augošu koku krāju, koksnes krājas pieaugumu, atmirušās koksnes apjomu un citiem rādītājiem.
Pirmie Nacionālās meža inventarizācijas mērījumi Somijā veikti jau 1921. gadā. Inventarizācijas pamatā ir statistiskās izlases metode, un pašlaik lauka mērījumi tiek organizēti piecu gadu ciklos. Katru gadu mērījumi notiek dažādās Somijas teritorijās, un viena piecu gadu cikla laikā tiek apsekoti aptuveni 60 000 parauglaukumu.
“Nacionālās meža inventarizācijas lielākā priekšrocība ir tā, ka dati tiek ievākti pēc vienotas metodikas visā Somijas teritorijā. Dažādu inventarizācijas ciklu rezultāti ir savstarpēji salīdzināmi, tādējādi iespējams izsekot meža attīstībai ilgākā laika periodā. Šie dati tiek izmantoti gan nacionāla, gan starptautiska līmeņa lēmumu pieņemšanā un zinātniskajos pētījumos,” skaidro Räty.
Jauni rādītāji bioloģiskās daudzveidības novērtēšanai
Meža bioloģiskās daudzveidības rādītāji Somijas Nacionālajā meža inventarizācijā tiek apkopoti jau kopš 20. gadsimta 90. gadiem.
“Līdz šim bioloģiskās daudzveidības novērtēšanai izmantoti tādi rādītāji kā atmirušās koksnes apjoms un veids, vecu mežaudžu platības un koku sugu daudzveidība. Bieži tiek vērtēts arī lapu koku īpatsvars un lielu apšu skaits mežā.”
Nacionālā meža inventarizācija jau līdz šim ir nodrošinājusi iespēju iegūt šo rādītāju novērtējumus. Tomēr jaunu organismu grupu uzskaites metožu iekļaušana inventarizācijā nav pašsaprotama. Vispirms nepieciešama rūpīga to pārbaude, vienlaikus izvērtējot arī papildu izmaksas.
“Projekta pirmais posms ir bijis ļoti praktisks. Pēdējās divās vasarās esam pārbaudījuši, ko iespējams uzskaitīt, kādas metodes tam izmantot un kā šos mērījumus iekļaut Nacionālajā meža inventarizācijā,” stāsta Räty.
“Galvenais ir atrast tādas uzskaites metodes, kas būtu piemērotas ilgtermiņa monitoringam.”
Pagājušajā vasarā mērījumi veikti 513 parauglaukumos, pievēršoties četrām organismu grupām - putniem, skudrām, piepēm un ķērpjiem -, kā arī atsevišķām augu sugām.
Lauka darbi tika pabeigti augusta beigās, un iegūtie rezultāti vēl tiek analizēti. Tomēr, kā norāda Räty, jau tagad iespējams izdarīt pirmos secinājumus par izmantoto metožu piemērotību.
“Piemēram, skudru uzskaite ir izrādījusies veiksmīga, un šo metodi Nacionālajā meža inventarizācijā varētu izmantot arī turpmāk bez būtiskām izmaiņām. Skudru pūžņi tika uzskaitīti jau pirms aptuveni 20 gadiem. Tagad esam atkārtoti apsekojuši toreiz konstatētos pūžņus, noskaidrojot, vai tie joprojām pastāv un kādā stāvoklī atrodas.”
Skudru pūžņi tika iedalīti vairākās kategorijās - aktīvi, pamesti, izpostīti vai vairs neatrodami. Katrā parauglaukumā tika reģistrēti arī jaunizveidotie pūžņi, nosakot to augstumu un horizontālo diametru. Papildus tika ievākti skudru paraugi sugu noteikšanai.
Gandrīz visas piepes izdevies identificēt
Putnu sugu uzskaitei pētnieki izmantoja lietotni, kas atpazīst putnus pēc to dziesmām. Kopumā metode darbojās labi, tomēr tās precizitāte bija atkarīga no sezonas.
“Vasaras sākumā, kad putni dzied aktīvi, lietotne darbojās uzticamāk. Savukārt vasaras otrajā pusē, kad putnu dziesmas dzirdamas retāk, sugu noteikšana vairs nebija tik veiksmīga.”
Piepu uzskaitē ļoti labus rezultātus deva fotografēšana. Pētnieki katrā parauglaukumā fotografēja visas uz atmirušās koksnes konstatētās piepes. Pēc lauka darbu pabeigšanas fotogrāfijas tika nodotas ekspertiem sugu noteikšanai. Kā norāda Räty, izdevās identificēt gandrīz 100 % no fotografētajām piepēm.
Nākamais solis būs analizēt, kādos meža augšanas apstākļos piepes sastopamas un kādas sugas konstatētas. Tā kā saimnieciskajos mežos piepu uzskaite parasti netiek veikta, šādu mērījumu iekļaušana inventarizācijā varētu sniegt līdz šim nepieejamus datus.
“Piepu uzskaite nākotnē varētu palīdzēt izveidot piepu sastopamības indeksu, kas raksturotu to klātbūtni un daudzumu mežā. Savukārt šo indeksu varētu sasaistīt ar atmirušās koksnes daudzumu un kvalitāti, kā arī kokaudzes raksturojošajiem rādītājiem konkrētajā parauglaukumā,” par turpmākajām analīzes iespējām stāsta Räty.
Mērķis – izveidot ilgtermiņa monitoringa datu kopu
Veicot veģetācijas uzskaiti, pētnieki cita starpā noteica arī melleņu projektīvo segumu jeb to, kādu daļu no parauglaukuma platības aizņem mellenes. Parauglaukumi tika arī fotografēti.
“Fotografēšana aizņem mazāk laika nekā seguma novērtēšana dabā. Iespējams, nākotnē veģetācijas monitoringu varētu veikt, izmantojot fotogrāfijas,” skaidro Räty.
Ilgtermiņa monitoringā viens mērījums ir tikai sākumpunkts. Atkārtojot mērījumus vairāku gadu garumā, pakāpeniski veidojas vērtīga datu kopa, kas ļauj novērtēt pārmaiņas meža ekosistēmā.
Piemēram, regulāri uzskaitot melleņu projektīvo segumu, pētnieki vēlas izveidot ilgtermiņa datu rindas, kas atspoguļotu veģetācijas izmaiņas dažādos Somijas reģionos.
“Kad sākam redzēt, kā konkrētas augu sugas segums laika gaitā mainās, iegūstam monitoringa datus. Tieši tas ir mūsu mērķis,” norāda Räty.
Skudru gadījumā vērtīgu informāciju varētu sniegt dati par skudru koloniju saglabāšanos 20 gadu periodā. Ilgtermiņā būtu iespējams arī analizēt, vai un kā meža apsaimniekošanas pasākumi ir saistīti ar skudru pūžņu sastopamību vai iznīcināšanu.
Pagaidām vēl nav zināms, kuras no projektā pārbaudītajām uzskaites metodēm nākotnē kļūs par pastāvīgu Nacionālās meža inventarizācijas sastāvdaļu.
Lai jaunas metodes tiktu ieviestas, tām jāsniedz pietiekama pievienotā vērtība, jābūt uzticamām, izmaksu ziņā efektīvām un atkārtojamām. Tikai tad atsevišķi novērojumi ilgtermiņā varēs sniegt pilnvērtīgu priekšstatu par meža bioloģisko daudzveidību un tās izmaiņām.
“Mūsu mērķis ir padarīt redzamu to, kā mežā veiktie saimnieciskie darbi, piemēram, mežizstrāde, vai bioloģiskās daudzveidības veicināšanas pasākumi ietekmē meža ekosistēmu un tajā sastopamās organismu grupas,” uzsver Räty.
Projektu VMI-moni finansē Somijas Meža fonds (Finnish Forest Foundation). Tas tika uzsākts 2025. gada sākumā un turpināsies līdz 2027. gada beigām. Projektu koordinē Somijas Dabas resursu institūts (Luke), un tā sadarbības partneris ir Jiveskiles Universitāte.
Raksta autore: Anne Soininen
Avots: forest.fi
