Viens no pirmajiem dabas vērtību darījumiem Somijā ir noslēgts Ziemeļkarēlijā, kur privāts zemes īpašnieks pārdeva atjaunošanai paredzētas purva teritorijas dabas vērtības uzņēmumam. Šis modelis balstās uz tirgus principiem, piedāvājot meža īpašniekiem jaunu ienākumu avotu, vienlaikus ļaujot uzņēmumiem tieši ieguldīt bioloģiskajā daudzveidībā.
Pirms šī darījuma Ziemeļkarēlijā Somijā bija ļoti maz dabas vērtību darījumu starp privātiem zemes īpašniekiem un uzņēmumiem. Darījuma iesaistītās puses to raksturo kā “vēsturisku”.
“Šis darījums paver iespēju zemes īpašniekiem gūt tirgus balstītus ienākumus no dabas aizsardzības un dabas vērtību radīšanas, savukārt uzņēmumi var spert konkrētus soļus korporatīvās atbildības virzienā. No tā visa iegūst daba,” komentē vides eksperte Heli Siitari no Lauksaimniecības ražotāju un meža īpašnieku centrālās savienības (MTK).
Dabas vērtību darījumā iesaistītā purva teritorija atrodas Kuikkasuo, Ilomantsi, kur pirms vairākiem gadu desmitiem izraktie grāvji ir nosusinājuši purvu, pasliktinājuši purva veģetācijas stāvokli un palielinājuši barības vielu noplūdi uz lejteces ūdens sistēmām.
“Grāvji novada ūdeni, bet koki tur neaug. Vienlaikus barības vielas nonāk ezerā, kura ūdens kopš 20. gadsimta 70. gadiem ir ievērojami aptumšojies,” sākotnējo situāciju raksturo Ziemeļkarēlijas Meža apsaimniekošanas asociācijas pārstāvis Panu Kukkonens, runājot par darījumu, kas īstenots MTK LUMA projekta ietvaros.
Darījuma īstenošana bijis ilgs process. Kā norāda Kukkonens, teritorijas plānošana un dabas vērtību kartēšana tika veikta 2025. gada vēlā rudenī, bet dabas vērtību radīšanas plāns tika apstiprināts normatīvajā procesā 2025.–2026. gada mijā. Mežaudzes apsaimniekošana tika pabeigta 2026. gada martā, savukārt ūdens režīma atjaunošanas darbi plānoti 2026. gada vasaras beigās.
Ilomantsi darījums kā piemērs
Atjaunojamā teritorija Ilomantsi ir aptuveni 12 hektārus liels nosusināts purvs. Darījumu organizēja Ziemeļkarēlijas Meža apsaimniekošanas asociācija, kas sadarbībā ar zemes īpašnieku bija atbildīga par teritorijas plānošanu un dabas vērtību izvērtēšanu.
MTK pārstāve Siitari skaidro, ka dabas vērtību darījumi ir brīvprātīgi un var papildināt ienākumus no tradicionālās kokmateriālu pārdošanas.
Šajā darījumā mitrāja īpašnieks Petri Purmonens vēlējās atjaunot purvu dabiskākā stāvoklī gan ainavas, gan ūdens apsaimniekošanas dēļ – dabas vērtību darījums nodrošināja šim mērķim nepieciešamo ietvaru.
Mērķis ir atjaunot atklātu, reti apaugušu purvu, kas vairs nepiesārņo ezeru.
“Es uzskatu, ka tagad teritoriju varēs atjaunot dabiskā stāvoklī, lai nākotnē pie ezera atkal būtu dzirdamas putnu dziesmas, ūdens kļūtu dzidrāks, un nākamās paaudzes varētu šo vietu apmeklēt – pat lasīt lācenes,” saka zemes īpašnieks Purmonens.
Pēc Kukkonena teiktā, projekts kalpo kā modelis turpmākajiem darījumiem.
“Zemes īpašnieks iegūst sev vēlamo purvu, samazinās ūdens piesārņojums, un uzņēmums – šajā gadījumā S Group – iegūst ietekmīgu un izmērāmu ieguldījumu dabas aizsardzībā,” viņš skaidro.
Uzņēmumi finansē, īpašnieki īsteno
Dabas vērtību darījumā zemes īpašnieks veicina bioloģisko daudzveidību, atjaunojot vai aizsargājot teritoriju, bet uzņēmums maksā par radītajām dabas vērtībām.
Ilomantsi projektā pircējs ir S Group, kas izvirzījis mērķi līdz 2035. gadam valstiskā līmenī atjaunot 500 hektārus dabas vērtību.
“Mums nepieciešama aktīvāka privātā sektora iesaiste dabas aizsardzībā. To var veicināt ar tirgus balstītiem risinājumiem,” uzsver S Group ilgtspējas vadītāja Nina Elomaa.
Arī Ziemeļkarēlijas kooperatīvs uzsver projekta vietējo nozīmi.
“Mēs vēlamies, lai gan dabas vērtības, gan projektā ieguldītā nauda paliek mūsu reģionā,” skaidro komunikācijas un ilgtspējas direktors Petri Vēhä.
Jauns ienākumu avots meža īpašniekiem
Siitari uzsver, ka tirgus balstīta sistēma papildina valsts finansējumu, nevis to aizstāj.
Attīstoties dabas vērtību tirgum, tas var kļūt par nozīmīgu papildu ienākumu avotu meža īpašniekiem. Vienlaikus veidojas jauns pakalpojumu sektors, kur tiek mērītas, verificētas un novērtētas dabas vērtības.
Reģionālajām meža apsaimniekošanas organizācijām šeit ir būtiska loma – tās kartē teritorijas, novērtē dabas vērtības un palīdz organizēt darījumus.
“Tas dod iespēju zemes īpašniekiem gūt tirgus balstītus ienākumus no dabas aizsardzības, savukārt uzņēmumi var īstenot konkrētus ilgtspējas pasākumus,” norāda Siitari.
Tirgus vēl tikai veidojas
Dabas vērtību tirgus Somijā vēl ir attīstības sākumposmā, taču Ilomantsi darījums parāda, ka modelis var darboties praksē.
Somijā ir izstrādāta mērvienība – “dabas vērtību hektārs”, kas ļauj novērtēt konkrētas teritorijas dabas vērtību. Tā nodrošina caurskatāmu ietekmes izvērtēšanu un ļauj salīdzināt dažādu projektu rezultātus.
Bez kopīgiem standartiem pircējiem būtu grūti saprast, ko tie iegādājas, bet pārdevējiem – kā noteikt cenu.
Precīzai cenu veidošanai nepieciešams lielāks skaits darījumu, jo atsevišķi gadījumi vēl neveido pilnvērtīgu tirgu.
Ilgais laika horizonts – izaicinājums
Atjaunošanas rezultāti bieži kļūst redzami tikai pēc vairākiem gadiem, kas var sarežģīt uzņēmumu investīciju lēmumus.
“Nepieciešami vairāk pilotprojektu un praktiskas pieredzes dažādu biotopu atjaunošanā,” uzsver Elomaa.
Svarīgs ir arī līdzsvars starp piedāvājumu un pieprasījumu – ja atlīdzība būs pārāk zema, īpašnieki neiesaistīsies; ja pārāk augsta – samazināsies uzņēmumu interese.
Daļa no zaļās pārejas
Dabas vērtību tirdzniecība ir daļa no plašākas tendences, kur ekonomiskie stimuli veicina ilgtspējīgāku dabas resursu izmantošanu. Tā neaizstāj valsts finansējumu, bet to papildina, piesaistot privāto kapitālu.
Somija ir apņēmusies līdz 2030. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, un bez jauniem finansēšanas mehānismiem tas nebūs iespējams.
Aptuveni puse pasaules IKP ir atkarīga no dabas, tāpēc ar dabu saistītie riski kļūst par nozīmīgu ekonomisku faktoru.
Somija iesaistās starptautiskajā attīstībā
Arī Eiropas Savienības līmenī tiek attīstīti dabas kredītu tirgi. Eiropas Komisija ir publicējusi “Nature Credits Roadmap”, lai izveidotu vienotus tirgus noteikumus.
Somija aktīvi piedalās šajā procesā, un tās modelis jau ir piesaistījis starptautisku interesi, īpaši uzsvara dēļ uz dabas vērtību mērīšanu un verificēšanu.
“Ilomantsi projekts ir tikai sākums, taču tas parāda, ka iespējams saskaņot zemes īpašnieku, uzņēmumu un vides intereses,” secina Siitari.
Avots: forest.fi
