22.-23. augusta vētrā daudzviet gan meža zemēs, gan ārpus tām (lauku sētās, iedzīvotāju piemājas dārzos pilsētās un ciematos) ļoti spēcīgajā vējā ir izgāzti un nolauzti koki. Zemāk sniegts skaidrojums, kā īpašniekiem rīkoties, lai bez kavēšanās vētras gāztos un lauztos kokus novāktu.
Lai zemes īpašniekiem, uzņēmējiem un pašvaldībām samazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu koku ciršanas kārtību, valdība 18. augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus noteikumos par koku ciršanu ārpus meža, kas stājušies spēkā kopš 20. augusta. Šīs izmaiņas būtiski samazina gadījumu skaitu, kad nepieciešama pašvaldības atļauja.
Ja koki izgāzti vai nolauzti MEŽĀ
Saskaņā ar Meža likumu meža īpašnieks savā īpašumā var cirst sausos un vēja gāztos kokus, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, proti, pēc bojāto koku izvākšanas mežā paliek pietiekams augošu koku skaits, lai to uzskatītu par mežu, nevis retaini (izcirtumu). Pirms ciršanas par to paziņo Valsts meža dienestam (VMD), norādot meža nogabalus, kuros ciršana paredzēta.
Ja vētras postījumi skar vēja gāztos un lauztos kokus, tomēr postījumi nav vienlaidus, tad meža īpašniekam jāsniedz iesniegums par koku ciršanu sanitārajā izlases cirtē, kā bojājuma cēloni norādot vēju.
Ja postījumi ir lieli un to apjomu nav iespējams operatīvi noteikt, kā arī nav skaidrs, vai postījumu novēršanas rezultātā neveidosies vienlaidus atvērumi mežā, tad meža īpašnieks sniedz iesniegumu VMD par koku ciršanu sanitārajā izlases cirtē, kā bojājumu cēloni norādot vēju. Pēc ciršanas meža īpašnieks informē VMD par vienlaidus atvērumiem mežā, iesniedzot cirsmas skici mežniecībā.
Ja postījumi ir vienlaidus, meža īpašnieks sniedz iesniegumu VMD par koku ciršanu sanitārajā vienlaidus cirtē, pievienojot postījumu aptuvenu shēmu bez mērījumiem mežā. Shēmu var izgatavot uz mežaudžu plāna. VMD operatīvi sagatavo atzinumu, kas nepieciešams vienlaidus sanitārajai cirtei. Pēc ciršanas meža īpašniekam jāprecizē vienlaidus izcirstā platība, iesniedzot VMD vienlaidus izcirstās platības skici.
Iesniegumus un paziņojumus, lai saņemtu VMD apliecinājumus, meža īpašnieks var iesniegt tiešsaistē Meža valsts reģistrā vai VMD e-pakalpojumu portālā. Iesniegumus par postījumu novēršanu VMD izskatīs iespējami operatīvi.
Lai pretendētu uz ES vai valsts atbalstu, meža īpašniekam nepieciešams VMD atzinums, kuru var saņemt par mežā radušiem vienlaidus atvērumiem pēc ciršanas. Vēlams atzinumus pieprasīt iespējami ātri pēc ciršanas.
Ja koki izgāzti vai nolauzti ĀRPUS MEŽA
Ja zemes juridiskais statuss nav mežs, tad koku ciršanu īpašumā regulē noteikumi par koku ciršanu ārpus meža. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot, ja kokus cērt pilsētas un ciema teritorijā, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā, parkā, kapsētā, alejā, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā, ainaviski vērtīgajā teritorijā, noteikumos noteiktu caurmēru sasniegušus kokus (īpaši resnos kokus) īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža.
Teritorijās, kurās ciršanai nepieciešama pašvaldības atļauja, BEZ ATĻAUJAS drīkst cirst kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem, augļu kokus un kokus (izņemot īpaši resnos kokus) zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Savukārt nokaltušus kokus un kokus, kas apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, kuru diametrs pārsniedz 20 cm, drīkst cirst, pirms darbu izpildes veicot situācijas foto fiksāciju(*) un informējot par to pašvaldību, izņemot valsts nozīmes aizsargājama koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos vai aizsargājamo aleju teritorijās, kā arī īpaši aizsargājamās augu sugas koka vai koka, kas reģistrēts kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne. Šajos gadījumos koka nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atļauja, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un sugu un biotopu aizsardzību.
Ja īpašumu bojājis citā īpašumā izgāzies koks
Ja vētrā gāzts vai lauzts koks atrodas svešā īpašumā, to bez īpašnieka atļaujas cirst nedrīkst. Ja svešā īpašumā augošs koks ir uzkritis uz cita īpašuma vai mantas, var nozāģēt to koka daļu, kas atrodas savā īpašumā un rada apdraudējumu, saglabājot nocirsto koka daļu koka īpašniekam. Konkrētās situācijas var atšķirties, piemēram, ja koks uzkritis uz ēkas, ceļa vai citas infrastruktūras.
Lai atjaunotu infrastruktūras darbību, koku ciršanu mežā var sākt pēc paziņojuma sniegšanas VMD (vai DAP, ja darbība veicama īpaši aizsargājamā dabas teritorijā). Ja postījumi skar tikai atsevišķus vēja gāztos kokus, tad meža īpašnieks ciršanu var sākt pēc paziņojuma sniegšanas VMD (vai DAP, ja darbība veicama īpaši aizsargājamā dabas teritorijā).
Drošība
Zāģējot atsevišķus kokus savā īpašumā, personai jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi – aizsargķivere, aizsargapavi, darba apģērbs un aizsargcimdi. Darbus nevajadzētu veikt vienatnē un ja nav iepriekšējas pieredzes. Koku gāšanai ir noteiktas drošības prasības, tādas kā atkāpšanās ceļa sagatavošana un aizliegums gāzt iekārušos kokus ar nedrošiem paņēmieniem. Sarežģītos gadījumos jāizmanto speciālista pakalpojumi.
(*) – Gadījumā, ja koku cērt bez atļaujas, nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatpunktiem tā, lai būtu skaidri redzams, ka koks ir nokaltis (piemēram, fotografē veģetācijas periodā), vai skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas vai citas pazīmes, piemēram, paceltas vai citādi mehāniski bojātas saknes, sašķelts, aizlūzis, apdedzis, trupējis vai nolūzis stumbrs, koks, kas ir augstāks par attālumu no koka sakņu kakla līdz infrastruktūras objektam, ir sasvēries no vertikālās ass uz infrastruktūras objekta pusi vairāk par 15⁰ vai kam ir nesimetrisks vainags, kura skeletzari aug infrastruktūras objekta virzienā, un tā stumbra garums no saknes līdz vainagam ir lielāks par 40 % no visa koka garuma. Vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību.
Avots: zm.gov.lv
