Kopš 2016. gada 1. aprīļa Latvijas Meža īpašnieku biedrība un Zemkopības ministrija piedalās Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmas INTERREG EUROPE projektā BIO4ECO, kura virsmērķis ir veicināt iesaistīto astoņu dalībvalstu pāreju uz zema oglekļa ekonomiku, ko iespējams panākt dažādos veidos, bet, galvenokārt, vairojot atjaunojamās enerģijas izmantošanu.
Šoreiz darba seminārā tikāmies Brašovā, Rumānijas septītajā lielākajā pilsētā. Ierasti semināri sastāv no divām daļām - pirmajā daļā semināru formā tiek sniegta informācija par valsti, tās tautsaimniecību, savukārt otrajā daļā dodamies izbraukumā, lai iepazītos ar projektiem, kas saistīti ar atjaunojamās enerģijas izmantošanu un saprātīgāku resursu izmantošanu.
Pieejamais resurss un pārstrāde
Rumānijā mežainums ir tikai 28 %, kas ir pat mazāk, kā vidēji Eiropā, bet, neskatoties uz to, tautsaimniecībā mežsaimniecībai ir liela nozīme, jo kopējā meža zemes platība divas reizes lielāka kā mums Latvijā, proti, 6 miljoni hektāru, turklāt ar lielu potenciālu mazvērtīgu zemju apmežošanai. Līdzīgi kā mums, 48 % meža ir valsts, 36 % privāto īpašnieku, bet atlikušie 16 % pašvaldību pārvaldībā. Kopumā valstī koksni no viena ha iegūst mazāk kā Latvijā, bet, ja raugās uz Rumānijas valsts mežu apsaimniekotāju Romsilva, tad ieguves apjomi ir līdzīgi kā Latvijā, taču ikgadējais koksnes pieaugums Rumānijas mežos ir gandrīz divas reizes lielāks, proti 7.8 m3 ha-1.
Rumānijas mežsaimniecības un koksnes pārstrādes sektoram ir ļoti lielas attīstības iespējas, bet kavēkļi ir zema produktivitāte un nepietiekama infrastruktūra. Lai cīnītos ar nelegālo mežizstrādi, 2015. un 2016. gadā tika veikti grozījumi meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos. Debates par jauno meža nozares regulējumu valdības un parlamenta līmenī radīja nedrošību industrijai, kā rezultātā tirgū radās iztrūkums pēc zāģbaļķiem. Protams, ka šāda nozares spiediena dēļ pieauga arī cenas, kā rezultātā cieta mēbeļu industrija. Tieši mēbeļu industrija ir tā, kas spēlē galveno lomu eksporta bilancē, sasniedzot 3.7 % no kopējā Rumānijas eksporta.
Reģiona attīstība
Katram reģionam ir sava bioenerģijas izmantošanas stratēģija un politika. Centrālais reģions, kas tika apmeklēts darba seminārā, ir viens no ar mežiem bagātākajiem reģioniem, līdz ar to bioekonomikai tiek pievērsta īpaša uzmanība. Reģionā ir uzskaitīti ne tikai iegūtie koksnes apjomi, kas sasniedz teju 4 milj. m3 ik gadu, bet arī aprēķināts biomasas ieguves potenciāls. Šobrīd 90 % mājsaimniecību lauku teritorijās apkurei izmanto tieši koksni, diemžēl lielākajā daļā gadījumu neefektīvās krāsnīs, kas rada lielus enerģijas zudumus. Aprēķināts, ka mājsaimniecības patērē aptuveni 36 TWh enerģijas, kas iegūta no koksnes. Mājsaimniecības apkures vajadzībām izmanto arī mežizstrādes atliekas. Potenciāls biomasas ieguvei saskatāms tieši no lauksaimniecības blakusproduktiem. Centrālais reģions ir īpašs arī ar Karpatu kalniem, kur ir iespējams attīstīt mazās hidroelektrostacijas, tāpat zemienēs izvietot saules paneļus. Neatkarīgi no iepriekšminētā, bioenerģija tiek uzskatīta par visnozīmīgāko resursu.
Biomasas izmantošana
Neskatoties uz milzīgo potenciālu, kādu iespējams attīstīt, šobrīd reģionālajā un valsts līmenī biomasas lietošana ir ļoti neefektīva, lai gan ar to varētu risināt samilzušās problēmas enerģijas un vides sektorā. Visbiežāk biomasu izmanto tikai apkures vajadzībām. 2016. gadā tikai 0.74 % no elektroenerģijas valstī saražoja, pārstrādājot koksnes biomasu, savukārt tikai 7 % no visa enerģijas pieprasījuma tiek nosegti ar biomasas pārstrādi, lai gan Rumānijas Nacionālā Enerģijas stratēģija nosaka, ka bioenerģijas daļai būtu jābūt vismaz 50% lielai. Viena no stratēģijas mērķa sasniegšanas iespējām ir centrālo biomasas katlu māju veidošana mazākās pilsētās un ciemos, kur būtu iespējams iegūt lielāku sabiedrības atbalstu.
Par biomasas izmantošanas kavēkli var uzskatīt arī augstās koksnes cenas, ko atsevišķos reģionos nosaka lielie pārstrādātāji, salīdzinājumā ar naftas produktu cenām.
Praktiskie piemēri
Darba semināra otrā daļa sastāvēja no īstenoto projektu apskates dabā. Projekta partnerus iepazīstināja ar vairākiem projektiem, kur apkurē tiek izmantota gan koksnes šķelda, gan skaidas. Dažos ciemos īpaši tiek strādāts ar vietējām kopienām, lai īstenotu konceptu VIENS CIEMS - VIENS MEGAVATS. Galvenā motivācija šādu ciemu radīšanai ir, lai nodrošinātu stabilas biomasas piegādes, ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un radītu stabilas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem, tai pašā laikā kļūstot neatkarīgiem no ārējiem enerģijas ražotājiem. Darba semināra ietvaros pirmais apskates objekts - ģimenes valdījumā esošs īpašums, kur pamata nodarbošanās mūsdienās ir tūrisms. Īpašums ir ļoti specifisks ar to, ka ģimene īpašumu apsaimnieko jau vairāk kā 600 gadus, līdz ar to tas sastāv no vairākām lielām ēkām, kuras nepieciešams nodrošināt ar siltumenerģiju. Atgūstot īpašumu, 10 gadus atpakaļ īpašnieks sadarbībā ar vietējo ražotāju ierīkojis katlu māju ar jaudu 400 kW, kuras galvenais izejmateriāls ir šķelda, skaidas un drupināta koksne. Kopumā sešas lielas ēkas tiek apsildītas ar vienu apkures katlu, kura darbību uzrauga viens darbinieks. Kopumā ik gadu tiek patērēti 900 m3 biomasas (koksnes šķelda), lai gadā saražotu 900 MWh enerģijas.
Otrais apskates objekts maizes ceptuve, kas aprīkota ar diviem 250 kW jaudīgiem apkures katliem, kuru galvenais mērķis ir maizes krāšņu darbināšana, paralēli apsildot arī ražošanas telpas.
Apkures katlos kā izejviela tiek izmantota koksnes miza, enerģētiskā šķelda no kārklu plantācijām, tāpat koksnes šķelda un skaidas.
Biomasas apkures sistēmas ir piemērotas ne tikai lieliem uzņēmējiem, bet arī atsevišķu ēku nodrošināšanai ar siltumu. Kā piemērs tika demonstrēta arī neliela apkuras sistēma, kas viegli integrējama pie jebkuras ēkas vai būves, jo iebūvēta pārvietojamā konteinerī, kas reizē kalpo arī kā šķeldas uzglabāšanas vieta.
Pēdējā apskates objektā bija saskatāma biomasas nozīme ražošanā. Ziedu audzētava Dalia izmanto biomasas apkures katlus siltumnīcu nodrošināšanai ar nepieciešamo siltumu. Kopumā siltumnīcas ierīkotas divu ha platībā. Apkure tiek nodrošināta visu gadu. Uzstādīto apkures katlu jauda ir 4 MW, gadā izmanto 10 000 m3 biomasas (skaidas, šķelda), gadā saražojot 10 000 MWh enerģijas.
Kopsavilkums
Biomasas izmantošana ir piemērota ne tikai lieliem uzņēmumiem, bet arī mazām mājsaimniecībām, turklāt jaunās biomasas izmantošanas tehnoloģijas apkurē ir daudz energoefektīvākas salīdzinājumā ar malkas apkures krāsnīm. Efektīvākas ne tikai iegūtās enerģijas ziņā, bet arī patērētā darbaspēka dēļ.
Ļoti liels potenciāls saskatāms arī enerģētisko kārklu audzēšanā. Rumāņu aprēķini liecina, ka, lai nodrošinātu 150 m2 lielu māju ar siltumenerģiju mūža garumā, pietiktu blakus mājsaimniecībai audzēt kārklus viena ha platībā.
Vienlīdz liels šķērslis biomasas izmantošanā ir ne tikai valsts un reģionālo stratēģiju nepilnīga realizācija biomasas izmantošanas jomā, bet arī iedzīvotāju atbalsta un izpratnes trūkums par zemu oglekļa aprites ekonomiku un iespējām neatkarības nodrošināšanai no ārējās enerģijas.
Ievērojams nākotnes potenciāls varētu būt bioenerģijas ciematu koncepcijai, ir izveidoti pilotprojekti, pārņemot Austrijas un Vācijas pieredzi. Ciematos tiek attīstīta biomasas izmantošana apkurei un citiem mērķiem. Tāpat ir idejas pārveidot atkritumus par enerģijas avotu nākamajai ziemai. Iespēja kopējai biomasas plašākai izmantošanai, līdz ar to vietējo resursu pilnīgāka izmantošana, arī meža izmantošanas veicināšana un darba vietu radīšana.
Projekta vadošais partneris ir Katalonijas Meža zinātnes centrs, savukārt Latvijas Meža īpašnieku biedrība un Zemkopības ministrija ir projekta partneri no Latvijas. Vairāk informācijas par BIO4ECO projektu var atrast interneta vietnē (http://www.interreg4c.eu/interreg-europe/).
