Satellītattēli un aerofotogrāfijas var tikt izmantoti, lai kartētu mežu veselības stāvokli plašās teritorijās un pievērstu meža īpašnieku uzmanību riska zonām.
Aizvien detalizētāki satelītattēli ļauj atklāt gan bojāto koku grupas, gan pat atsevišķus nokaltušus kokus. Tie var būt signāls par meža bojājumiem, un jo agrāk šie bojājumi tiek atklāti, jo vieglāk tos novērst, pirms tie izplatās.
Pēdējos gados Eiropas mežus smagi postījis egļu mizgrauzis. Šis sīkais kukainis, mazāks par pusi centimetra, ir izraisījis plašu iznīcību, piemēram, Vācijas egļu mežos, un arī tālāk uz ziemeļiem bojājumu risks pieaug.
„Mērķis ir apturēt bojājumus, pirms tie pārvēršas milzīgā katastrofā, kādu esam redzējuši Centrāleiropā,” saka Lauri Hātaja, intervijā Audiomedia.
Hātaja ir projekta vadītājs Somijas Meža centrā, kas izstrādā jaunus risinājumus meža bojājumu agrīnai atklāšanai. Projekta ietvaros Meža centrs sācis izmantot satelītattēlus un aerofotogrāfijas, lai uzraudzītu un novērstu meža bojājumus.
„Tradicionālā uzraudzība un apsekojumi dabā ne vienmēr ir bijuši pietiekami, ja bojājumi rodas plašās teritorijās un meža īpašnieki paši neatrodas savos mežos. Satelītattēlu izmantošana šim mērķim ir kļuvusi par jaunu un efektīvu instrumentu,” skaidro Hātaja.
Satelītattēli ar precizitāti līdz pusmetram
Satelītattēli izmantoti arī Vācijā, Austrijā un Čehijā. Hātaja norāda, ka Somijā izstrādāta jauna, augstākas izšķirtspējas attēlveidošanas metode.
Pēc Somijas Meža centra sniegtās informācijas, detalizētākajiem satelītattēliem ir 50 centimetru precizitāte. Tomēr šāda līmeņa dati ir dārgi, un bez maksas pieejamie satelītattēli parasti nodrošina aptuveni 10 metru precizitāti.
Jo precīzāki ir attēli, jo lielākās teritorijās iespējams detalizēti novērtēt meža veselību. Tomēr satelītattēli reti palīdz noteikt bojājumu cēloni – tam nepieciešama uzraudzība un apsekojumi dabā.
Hātaja uzskata, ka nākotnē satelīttehnoloģiju un attālās izpētes attīstība ļaus vēl ātrāk reaģēt uz mežu bojājumiem, pateicoties pieaugošajai datu precizitātei.
„Iespējams, ka satelītattēli nākotnē tiks izmantoti arvien plašāku teritoriju uzraudzībai, un tie ļaus arvien precīzāk atklāt dažādus bojājumu cēloņus – vējlauzes, sakņu trupes un citus dabas radītus procesus.”
Svarīgi, lai dati nonāktu pie meža īpašniekiem
Satelītattēlus analizē Somijas Meža centra sadarbības partneri, tostarp KOKO Forest Oy un Sitowise Oy.
„No attēliem tiek izveidoti punkti ar precīzām nokaltušo koku atrašanās vietām. Dati tiek ievietoti Meža centra sistēmās, caur kurām meža īpašnieki var uzzināt par potenciālajiem riskiem savos mežos,” stāsta Hātaja Audiomedia.
Datu nodošana meža īpašniekiem ir izšķiroši svarīga meža bojājumu novēršanai.
Lielākā daļa Somijas mežu pieder privātpersonām – to ir gandrīz 600 000. Daudzi īpašnieki dzīvo tālu no saviem mežiem, tāpēc vajadzība pēc regulāriem datiem par meža veselību arvien pieaug.
„Ja nedzīvojat blakus saviem mežiem, mazāk ticams, ka regulāri uzraudzīsiet to stāvokli. Satelītattēli ļauj visaptveroši uzraudzīt plašas teritorijas, tādēļ pašiem īpašniekiem vairs nav jāapmeklē meži šim nolūkam,” saka Hātaja.
„No attēliem iespējams izveidot karti, kas balstīta uz ģeotelpiskajiem datiem, un tā sniedz vizuālu informāciju par meža veselību.”
Karte un no tās iegūtie dati tiek nosūtīti meža īpašniekiem caur Metsään.fi pakalpojumu, ko piedāvā Somijas Meža centrs. Pakalpojums ir bez maksas, un īpašnieki tajā var aplūkot informāciju par saviem īpašumiem, saņemt meža apsaimniekošanas ieteikumus un, piemēram, pieteikties publiskajam atbalstam mežsaimniecībā.
Hātaja uzsver, ka šajā servisā pieejamas arī instrukcijas, kā pārbaudīt sava meža stāvokli un kā rīkoties, ja pamanīti meža bojājumu simptomi.
Avots: forest.fi
