Heterobasidion spp. (sakņu piepes) sēņu izraisītie finansiālie zaudējumi gada laikā Eiropā sasniedz 800 miljonus eiro, Somijā tie ir 50 līdz 80 miljoni eiro.
Lai ierobežotu Heterobasidion sugu izraisītās sēņu slimības, nepieciešams steidzams rīcības plāns, jo šo sēņu radītie postījumi ir nopietns drauds Eiropas mežsaimniecībi un jau tagad rada ievērojamus ekonomiskos zaudējumus.
Lēmumu pieņēmējiem jāapzinās nepieciešamība ierobežot Heterobasidion sēņu izplatību, kas nopietni apdraud priežu un egļu audzes.
"Lai efektīvi apturētu Heterobasidion izplatību, ES un valstu valdībām jāizvērtē regulējuma un atbalsta pasākumu ieviešana," norāda Lauri Lappalainens no Lallemand Plant Care, uzņēmuma, kas izstrādā bioloģisko fungicīdu šo sēņu apkarošanai.
Heterobasidion sugas izraisa būtiskas priežu, egļu un baltegļu slimības, tostarp sakņu trupi, serdes trupi un Heterobasidion sakņu slimību.
Heterobasidion profilaksei jābūt neatņemamai mežizstrādes sastāvdaļai, tomēr tā nereti tiek ignorēta finansiālu apsvērumu dēļ un tāpēc, ka bojājumi kļūst redzami tikai pēc ilgāka laika.
Lai efektīvi ierobežotu Heterobasidion izplatību, būtiski nodrošināt meža īpašnieku informētību par profilakses metodēm. Infekciju var novērst, apstrādājot celmu virsmas ar bioloģisko fungicīdu vai urīnvielas šķīdumu. Ja celmi paliek neapstrādāti, sēne izplatās caur sakņu sistēmu, inficējot blakus esošos veselos kokus un veicinot slimības tālāku attīstību.
Heterobasidion – nopietnākais apdraudējums mežiem
Vadošais Somijas laikraksts Helsingin Sanomat atzinis Heterobasidion par nopietnāku draudu komerciālajiem mežiem nekā mizgrauzi (Ips typographus). Šī sēne bojā egļu un priežu saknes un stumbru, izraisot trupes veidošanos vairāku metru augstumā. Tā būtiski samazina pamatkoksnes vērtību, bet bojājumi kļūst redzami tikai pēc vairākiem gadu desmitiem.
"Tā kā bojājumi kļūst redzami tikai nākotnē, pašlaik to ierobežošana nereti netiek uzskatīta par prioritāti," skaidro Lauri Lappalainens.
Turklāt inficētie koki zaudē spēju efektīvi piesaistīt oglekļa dioksīdu, kas negatīvi ietekmē cīņu pret klimata pārmaiņām.
Heterobasidion ietekme uz mežsaimniecību un ierobežošanas pasākumi
Heterobasidion samazina koksnes izejvielu pieejamību meža nozarei. Turklāt trupes skartie koki kļūst ievērojami neaizsargātāki pret vētru un kaitēkļu bojājumiem. Pētījums Somijā atklāja, ka trīs no četriem Heterobasidion inficētajiem kokiem bija arī mizgraužu invadēti.
Heterobasidion sugas un to izplatība
Somijā sastopamas divas Heterobasidion sugas:
• Heterobasidion parviporum – galvenokārt inficē parastās egles.
• Heterobasidion annosum – bojā parasto priedi, īpaši sakņu sistēmu.
Lai gan šīs sēnes var inficēt arī citas koku sugas, lapkoki ir daudz izturīgāki pret to ietekmi. Sēnei nonākot konkrētā teritorijā, tā saglabā inficējošo spēju vairākas desmitgades.
Ierobežošanas stratēģijas
Pēc Somijas Dabas resursu institūta (LUKE) datiem, Heterobasidion profilakse ir ilgtermiņa ieguldījums koku augšanā un nākotnes mežizstrādē.
Efektīvākais veids, kā ierobežot Heterobasidion izplatību, ir plānot cirsmas ziemas sezonā, kad sēne neveido sporas. Tomēr Eiropas Savienībā šādu pieeju iespējams īstenot galvenokārt tikai Somijas un Zviedrijas ziemeļu reģionos.
Heterobasidion ierobežošanas pasākumi
Alternatīva pieeja gadījumos, kad ciršanas darbi notiek siltākos mēnešos, ir celmu virsmu apstrāde ar fungicīdu.
Efektīva metode ir bioloģiskā fungicīda izmantošana, kas satur Phlebiopsis gigantea sēņu sporas – šī sēne ir dabisks Heterobasidion konkurents. Cirsmas laikā atklāto celmu virsmas tiek apstrādātas ar fungicīdu, lai ierobežotu infekcijas izplatību.
Somijā tiesību akti nosaka, ka no pavasara līdz vēlam rudenim Heterobasidion profilakse ir obligāta skujkoku mežos noteiktā riska zonā. Citur Eiropā situācija ir mazāk labvēlīga – Baltijas valstīs un Polijā Heterobasidion ierobežošana praktiski tiek īstenota tikai valsts mežos.
"Ja sakņu trupes ierobežošanai netiks veltīti pietiekami resursi, nākamās koku paaudzes saskarsies ar nopietnākiem trupes bojājumiem, apdraudot skujkoku audzēšanu nākotnē," brīdina Lauri Lappalainens.
Ģenētiskās rezistences izmantošana
Vēl viena Heterobasidion ierobežošanas metode ir speciāli selekcionēti stādi. Zviedrijas un Somijas pētnieki ir atklājuši, ka noteiktas egļu šķirnes ir izturīgākas pret Heterobasidion izplatību.
Kokos ar PaLAR3 gēna B aleli Heterobasidion izplatīšanās ātrums samazinājās līdz 27%, nodrošinot ekonomisku ieguvumu meža īpašniekiem, jo saglabājas vērtīgā pamatkoksne. Tomēr šis alēles neaizsargā pret sākotnējo inficēšanos - konkrētā alēle var palēnināt slimības attīstību.
Avots: Natural Resources Institute Finland, Tapio, Helsingin Sanomat, Verde/Lallemand Finland
Pilns raksts pieejams : forest.fi
Raksts par sakņu trupi pieejams šeit.
Raksts par sakņu trupi pieejams šeit.
