Sākums
Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Somija - Mežs un klimats

Somija - Mežs un klimats

Ievērojams daudzums atmosfērā esošā skābekļa, kas tiek piesaistīts ar fotosintēzes palīdzību, glabājas mežos. Siltā vidē, kurā ir augsts oglekļa dioksīda saturs, fotosintēze un augu augšana notiek ātrāk nekā vēsā vidē ar zemu oglekļa dioksīda līmeni. Tādējādi klimata izmaiņas veicina koku augšanu, tomēr pieaug arī riski. Sausums, plūdi un dažādi biotiski kaitējumi mežiem nākotnē var kļūt biežāki. Līdz ar to pieaug arī aktīvas mežu apsaimniekošanas nozīme.

Neraugoties uz mežu izmantošanu un to platību samazināšanos, mežu resursi Somijā vairāk gadu desmitu laikā ir ātri vairojušies un paredzams, ka šis pieaugums turpināsies. No meža resursu pieauguma faktoriem var minēt, piemēram, agrākās mežu apsaimniekošanas darbības, grāvju rakšanu mežos un, iespējams, arī līdzšinējās klimata izmaiņas.

Pašlaik apmēram puse no Somijas ikgadējiem fosilās enerģijas ražošanas oglekļa izmešiem ir saistīta ar kokiem, mežu platībām un koka izstrādājumiem. Mežu un zemes apstrādes sektors šobrīd ir vienīgais oglekļa piesaistes mehānisms. Nākotnē industriālā izmešu piesaiste var kļūt par jaunu nozīmīgu mehānismu oglekļa dioksīda piesaistīšanai no atmosfēras.

Mežsaimniecība var sagatavoties klimata izmaiņām, izvēloties koku sugas no pareiza avota

Mūsu evolūcijas laikā vides faktori ir radikāli mainījušies, un bieži vien izmaiņas ir bijušas straujas. Koki ir pielāgojušies spēcīgajām klimata svārstībām dažādos gados. Šī iemesla dēļ mežu atjaunošanai joprojām visdrošāk ir izmantot vietējos avotus. Pašlaik nav eksperimentālu pierādījumu par vairāk uz dienvidiem augošu sugu izmantošanu klimatiskās sasilšanas apstākļos it īpaši tāpēc, ka rudenī dienas joprojām ir īsas.

Zināmā mērā sasilšana mūsu koku sugām ir labvēlīga. Egles, kurām ir zemas saknes, slikti pārcieš vētras, un tām ir tendence nokalst. Pašreizējā situācijā egļu īpašā problēma ir to uzņēmība pret traucējumiem, piemēram, sakņu bojājumiem un egļu astoņzobu mizgrauža nodarītajiem kaitējumiem. Nākotnē šīs problēmas var vairoties, jo klimata sasilšanas apstākļos efektīvāk savairojas kaitēkļi.

Veicot izmaiņas, lai ieviestu ieteiktās koku sugas, no jaunajiem avotiem iegūtām jaunajām koku sugām ir nepieciešama ilgstoša testēšana. Riskus var samazināt, mežsaimniecības materiālam nodrošinot pastāvīgu ģenētisko daudzveidību. Heterogēna meža struktūra samazina biotisko kaitējumu risku.

Pētījumi saistībā ar klimata politiku un uzņēmējdarbības sektoru

Somijas Dabas resursu institūta (Luke) veiktie pētījumi par mežiem un klimata izmaiņām aptver dažādas nozares un plašus globālos tīklus. To pamatā ir saistība starp globālās un nacionālās klimata politikas jautājumiem un ilgtspējīgu mežu bioekonomiju, kā arī spēju reaģēt uz augošajām vajadzībām pēc izejmateriāliem.

Dažas no Luke pētījumu tēmām ir mežu resursu izmantošanas bioloģiskā ietekme klimata izmaiņu procesa laikā, klimata izmaiņu ietekme uz mežu atjaunošanu, kultivāciju un apsaimniekošanu, iespējamo jauno prasību un prakses ietekme uz oglekļa dioksīda un citu siltumnīcas efekta gāzu līdzsvaru mežos.

Luke pienākums ir arī ziņot par siltumnīcas efekta gāzēm saistībā ar zemes izmantošanu un tās izmaiņām saskaņā ar ANO klimata izmaiņu konvenciju, kā arī citi ziņojumi saskaņā ar Kioto protokolu.

Pētījums ir noderīgs gan lēmumu pieņēmējiem, gan arī dažādām nozarēm, piemēram, mežu apsaimniekošanai, mežizstrādei un dabas tūrismam. Klimata izmaiņas un to ietekme lielā mērā interesē arī iedzīvotājus.

Klimata izmaiņu ietekme uz mežiem un to apsaimniekošanu:

 

  • Pagarinās veģetācijas periods.
  • Paātrinās koku augšana, un var mainīties koku sugu proporcijas.
  • Pieaug koku izmantošanas iespējas no mežsaimniecības viedokļa.
  • Pieaugošais koku apjoms uzņem oglekļa dioksīdu no atmosfēras.
  • Mainās koku un meža floras fenoloģija, piemēram, agrāk sāk ziedēt ievas un mellenes.
  • Pateicoties pieaugošajai oglekļa dioksīda koncentrācijai atmosfērā, bērziem agrāk sākas augšanas periods.
  • Var tikt traucēta meža koku sagatavošanās ziemas miera periodam un pavasara atmodai.
  • Var būt traucēta skujkoku stādu pārziemošana.
  • Egļu augšana vasaras sākumā pēc maigas ziemas ir lēnāka nekā pēc bargas ziemas.
  • Biežāk būs sastopamas svešzemju un agresīvās sugas, turklāt uzlabosies to izdzīvošanas iespējas.
  • Var pieaugt kaitēkļu, piemēram, egļu astoņzobu mizgrauža, nodarītie kaitējumi.
  • Meža kokiem var palielināties un izplatīties uz ziemeļiem sēnīšu slimības, piemēram, sakņu puve eglēm un sakņu trupe priedēm.
  • Mežos palielināsies vētras nodarītu kaitējumu risks.
Avots: LMSP