Saskaņā ar Metsä Wood direktora Jussi Noponen teikto, Metsä Group inženierkoksnes produktu biznesā Somijas zāģbaļķu konkurētspēja starptautiskajos tirgos uzlabojas. Viņš norādīja, ka koka būvniecība arvien vairāk tiecas pēc izaugsmes tādos segmentos kā datu centri, industriālās halles un sabiedriskās ēkas.
Runājot ar žurnālistiem Ēnekoski, Somijā, Noponens sacīja, ka augstas kvalitātes zāģbaļķu pieejamība Centrāleiropā ir pasliktinājusies. Viņaprāt, tas stiprina Somijas koksnes izejmateriālu globālo pozīciju, jo kvalitatīvi baļķi citviet kļūst mazāk pieejami nekā iepriekš.
“Arī ziemeļu skujkoku celulozes pieprasījums saglabājas stabils, lai gan globālajā skujkoku celulozes tirgū izaugsme ir pārgājusi nelielā kritumā,” sacīja Noponens.
Koka būvniecība tiek uzskatīta par nozīmīgu izaugsmes nozari
Noponens uzsvēra, ka stingrākas emisiju samazināšanas prasības būvniecībā tuvākajos gados palielinās pieprasījumu pēc koksnes. Viņš izcēla koksnes atjaunojamo raksturu un tās spēju uzglabāt oglekli visā ēkas dzīves ciklā.
“Ēkas rada aptuveni vienu trešdaļu no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Koka konstrukcijās oglekli iespējams uzglabāt visā ēkas dzīves cikla laikā,” sacīja Noponens.
Somijā koka būvniecība joprojām veido tikai nelielu tirgus daļu, īpaši daudzdzīvokļu ēku segmentā. Zviedrijā aptuveni 20 procenti daudzdzīvokļu ēku tiek būvētas no koka, savukārt Somijā šis īpatsvars ir aptuveni divi procenti.
Pēc Noponena domām, šī atšķirība lielā mērā skaidrojama ar būvniecības industrializācijas līmeni. Zviedrijā plašāk tiek izmantoti rūpnieciski ražoti koka elementi, savukārt Somijā daudzdzīvokļu ēkas joprojām pārsvarā tiek būvētas tieši būvlaukumā.
Industriālā koka būvniecība uzlabo produktivitāti
Noponens lēš, ka industriālā koka būvniecība sniedz būtisku potenciālu produktivitātes uzlabošanai visā būvniecības nozarē.
“Darba ražīgums industriālajā koka būvniecībā ir aptuveni desmit reizes augstāks nekā tradicionālajā būvniecībā uz vietas,” viņš sacīja.
Savā prezentācijā viņš atsaucās uz OECD novērtējumiem, kas liecina, ka būvniecības nozares produktivitāte kopš 20. gadsimta 70. gadiem ir stagnējusi. Viņš minēja arī Aalto Universitātes pētījumu, kurā norādīts, ka līdz pat 80 procentiem būvlaukumos veiktā darba ir neefektīvs.
Viņš uzsvēra, ka plašāka koksnes izmantošana nenozīmē nostāšanos pret citiem būvmateriāliem.
“Tiek runāts par hibrīdbūvniecību, kurā dažādi būvmateriāli tiek mērķtiecīgi apvienoti,” viņš sacīja.
Noponens lielāko koka būvniecības izaugsmes potenciālu saskata liela mēroga projektos, piemēram, datu centros, industriālajās hallēs un sabiedriskajās ēkās. Šajās jomās atkārtojama un standartizēta būvniecība labi saskan ar stingrākām oglekļa pēdas prasībām un investoru pieaugošajām ilgtspējas gaidām.
“Jauni koka produkti ļauj veidot garākus laidumus un vieglākas konstrukcijas.”
Metsä Group investē 300 miljonus eiro Ēnekoski
Noponens izcēla arī Metsä Group jauno LVL rūpnīcas investīciju Ēnekoski. Projekta vērtība ir aptuveni 300 miljoni eiro, un paredzams, ka tas nodrošinās aptuveni 130 darbavietas, kā arī palielinās uzņēmuma LVL ražošanas apjomu par aptuveni 50 procentiem. Ražošanu plānots sākt rudenī.
Uzņēmuma tā sauktais Kerto LVL koksnes materiāls ir no skujkoku koksnes izgatavota laminēta finierkoksne, ko izmanto nesošajās konstrukcijās, jumtos, grīdās un sienu elementos. Metsä Group šo materiālu jau ražo savās rūpnīcās Lohjā un Punkaharju.
Būvniecības nozarē inženierkoksnes produkti, piemēram, krusteniski līmētā koksne jeb CLT un laminētā finierkoksne jeb LVL, tiek uzskatīti par zema oglekļa alternatīvām betonam un tēraudam. Pēc Noponena teiktā, LVL priekšrocības ir materiāla efektivitāte un augstas konstruktīvās īpašības.
“Izmantojot LVL, tādas pašas stiprības īpašības iespējams sasniegt ar līdz pat 50 procentiem mazāku materiāla patēriņu salīdzinājumā ar tradicionāliem būvniecības risinājumiem,” sacīja Noponens.
Viņš arī norādīja, ka koka konstrukcijas uzglabā oglekli visā to dzīves ciklā.
“Kamēr viens kvadrātmetrs betona pārseguma rada aptuveni 105 kilogramus oglekļa dioksīda emisiju, atbilstoša Kerto LVL konstrukcija visā tās kalpošanas laikā var darboties kā oglekļa piesaistītāja,” sacīja Noponens.
Avots: forest.fi
