Klimata pārmaiņu ietekme arvien biežāk ir redzama mūsu ikdienā.
Centrāleiropā smacējoši karstuma viļņi tagad atkārtojas gandrīz katru vasaru, savukārt Somija ziemas kļūst īsākas un ekstrēmi laikapstākļi sastopami arvien biežāk. Sekas ir jūtamas arī mežos. Centrāleiropā egļu mizgrauzis siltākajos gados spēj vairoties pat trīs reizes sezonā, bet Somijā – divas reizes. Sausums ir pastiprinājis kukaiņu radītos postījumus Centrāleiropas mežos, bet Somija kokmateriālu ieguve un transportēšana kļūst sarežģītāka, jo augsne vairs nesasalst tik droši kā agrāk.
Sasilstošs klimats ietekmē arī ūdens sistēmas. Ilgi, karsti un sausi periodi pazemina gan virszemes, gan gruntsūdeņu līmeni. Bezsala apstākļi ļauj barības vielām ilgāk izskaloties ūdenstilpēs. Vienlaikus uzlabotās gaisa attīrīšanas tehnoloģijas ir samazinājušas sēra emisijas un līdz ar to skābo nokrišņu daudzumu - pārmaiņas, kas daļēji veicinājušas Somijas virszemes ūdeņu brūnēšanu.
Šajā mainīgajā situācijā Eiropas Savienība jāspēj vienlaikus sasniegt divi mērķi: stiprināt dabas noturību un saglabāt Eiropas atjaunojamo izejvielu industriju konkurētspēju. Ūdens aizsardzības uzlabošana mežsaimniecībā ir konkrēts šī dubultā uzdevuma piemērs.
Somijas meža industrija ir uzņēmusies iniciatīvu veicināt ūdens aizsardzību, izstrādājot īpašu Ūdens ceļvedi. Tajā tiek analizēta mežsaimniecības ietekme uz ūdenstilpēm mainīgā klimatā un izstrādāti scenārijos balstīti risinājumi, kas patiesi samazina barības vielu un nogulumu slodzi. Darbs tiek veikts sadarbībā ar Helsinku Universitāte un vadošajiem ekspertiem, lai risinājumi būtu zinātniski pamatoti un praktiski īstenojami. Eiropas mērogā tas ir īpaši ambiciozs darbs - un piemērs tam, kā dalībvalstis var izvērtēt un uzlabot savus zemes izmantošanas sektorus.
Pamatā esošie pētījumi ir iedrošinoši. Meža nozares ietekme uz ūdeņiem Somija ir neliela salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas valstīm, un to iespējams samazināt vēl vairāk. Tas sūta svarīgu signālu visai Eiropas Savienība: klimata, ūdens un bioloģiskās daudzveidības mērķus var savienot, ja rīcība balstās zinātnē un tiek īstenota sadarbībā ar iesaistītajām pusēm.
Nozīmīga daļa no Somijas mežsaimniecības radītās ūdens slodzes saistīta ar vēsturisko meliorāciju jeb tā dēvēto “meliorācijas mantojumu”. Daudzas Eiropas Sevienības valstis saskaras ar līdzīgām vēsturiskām problēmām - lauksaimniecībā, mežsaimniecībā vai kūdras zemēs. Tieši tādēļ ūdens kvalitātes uzlabošanai nepieciešami jauni risinājumi: modernas ūdens aizsardzības tehnoloģijas, vietai pielāgota apsaimniekošana un, galvenais, cieša sadarbība.
Somijas meža industrijas Ūdens ceļvedis nav tikai nacionāls projekts. Visai Eiropas Sevienības nepieciešami risinājumi, kas nesastata klimata mērķus, bioloģisko daudzveidību un ekonomisko konkurētspēju vienu pret otru, bet gan apvieno tos kopīgā virzienā. Somijas pieeja parāda, ka tas ir iespējams: ja politika balstās pētījumos un lēmumu pieņemšana notiek sadarbībā, rezultāts ir gan tīrāki ūdeņi, gan spēcīgāka bioekonomika.
Tagad ir īstais brīdis šo pārvērst kopīgā Eiropas stāstā. Somija piedāvā modeli, no kura var mācīties viss kontinents.
Avots: forest.fi
