Somijā daudzi privātie mežu īpašnieki paši izvēlas savus mežus neapsaimniekot, arī bez oficiāliem aizsardzības līgumiem vai atlīdzības.
Saskaņā ar neseno Pellervo Ekonomisko pētījumu institūta (PTT) ziņojumu, brīvprātīga dabas aizsardzība aptver aptuveni 1,1 miljonu hektāru meža zemes. Šis ir pirmais visaptverošais valsts mēroga novērtējums par šīs parādības apjomu.
Pētījums balstīts uz 2025. gada pavasarī veiktu aptauju, kurā piedalījās 853 mežu īpašnieki, un to finansēja Somijas Mežu fonds. Rezultāti izgaismo parādību, kas pastāv jau sen, taču līdz šim nav bijusi sistemātiski identificēta vai statistiski uzskaitīta.
Ko nozīmē brīvprātīga dabas aizsardzība?
PTT pētījumā brīvprātīga dabas aizsardzība tiek definēta kā mežu īpašnieku brīvprātīgi un bez atlīdzības pieņemti lēmumi par dabas aizsardzību. Šādi lēmumi paredz meža platību pilnīgu izslēgšanu no mežsaimnieciskās apsaimniekošanas vai arī tikai ļoti ierobežotu saimniekošanu.
“Brīvprātīga dabas aizsardzību veicina dažādi motīvi, piemēram, dabas vērtības, ekonomiskie apsvērumi, ainavas un rekreācijas nozīme, kā arī ģimenes un īpašumtiesību aspekti. Tas atspoguļo mežu īpašnieku atšķirīgos mērķus un mežu daudzveidīgās vērtības,” skaidro PTT meža ekonomiste Marjo Maidela.
Savukārt PTT vecākais meža ekonomists Jani Laturi uzsver, ka galvenais pētījuma vēstījums politikas veidotājiem ir fakts, ka brīvprātīga dabas aizsardzība ir reāla un plaši izplatīta parādība. Tā arī atklāj būtiskas iezīmes Somijas mežu kultūrā.
“Daudzi cilvēki vēlas apsaimniekot savus mežus citādi, ne tikai vērtējot tos naudas izteiksmē. Tā ir neredzama, bet nozīmīga Somijas mežsaimniecības daļa,” saka Laturi.
Izplatīta, bet pārsvarā neliela mēroga
Saskaņā ar PTT aptauju 43 % respondentu praktizē brīvprātīgu dabas aizsardzību.
Vidēji tā veido 8,3 % no respondentu ziņotajām meža platībām. Ja rezultātus attiecina uz visu privāto mežu kopējo platību valstī, brīvprātīga dabas aizsardzības apjoms sasniedz aptuveni 1,1 miljonu hektāru.
Aptuveni 70 % brīvprātīgas dabas aizsardzības teritoriju tiek apsaimniekotas nelielā apjomā. Praktiski tas nozīmē, piemēram, atsevišķu koku nociršanu bez nolūka tos pārdot. Atlikušie 30 % ir teritorijas, kas pilnībā izslēgtas no mežsaimnieciskās darbības.
Pēc PTT pētnieku domām, pētījums izaicina vienkāršoto dalījumu starp komerciālajiem un aizsargātajiem mežiem.
Maidela raksturo mežu īpašnieku rīcību kā nepārtrauktu spektru ar daudzām niansēm starp dabas aizsardzību un intensīvu mežsaimniecību.
“Mani īpaši pārsteidza nelielas intensitātes mežsaimniecības īpatsvars. Mežu īpašnieku rīcība nav melnbalta,” viņa norāda intervijā portālam Forest.fi.
Mazie mežu īpašumi izceļas
Pētījums rāda, ka brīvprātīga dabas aizsardzība ir salīdzinoši izplatītāka mazajos mežu īpašumos nekā lielajos. Lai gan brīvprātīga dabas aizsardzība ne vienmēr ir pastāvīga, daudzos īpašumos tā ir ilgtermiņa prakse. Lielākā daļa respondentu norādīja, ka turpinās brīvprātīga dabas aizsardzību tik ilgi, kamēr piederēs attiecīgais īpašums, vai vismaz desmit gadus.
No vides politikas skatpunkta brīvprātīga dabas aizsardzība veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un mežu strukturālo dažādību. Tā papildina likumā noteikto un līgumisko aizsardzību, lai gan neparādās oficiālajā aizsargājamo teritoriju statistikā.
Brīvprātīga dabas aizsardzība ir saistīta arī ar klimata politiku, jo tā ietekmē ciršanas lēmumus un līdz ar to - meža oglekļa krājumus un oglekļa piesaisti.
Neskartas meža teritorijas un neliela mēroga apsaimniekošana parasti nozīmē lielākus oglekļa krājumus, taču precīzu ietekmi uz oglekļa piesaisti pagaidām nav iespējams novērtēt.
“Ja mēs precīzi nezinām, kādas ir šīs teritorijas, mēs nevaram tieši pateikt, kāda būs ietekme uz oglekļa piesaisti,” norāda Laturi.
Ietekme uz koksnes pieejamību - ne viennozīmīga
Tā kā Somijas koksnes tirgus lielā mērā balstās uz privātajiem mežiem, brīvprātīgi ierobežojumi mežsaimniecībā darbojas kā faktors, kas regulē koksnes piedāvājumu. Tomēr šī ietekme nav vienkārši interpretējama. Daļa brīvprātīgas dabas aizsardzības ir īslaicīga vai attiecas uz teritorijām ar zemu mežsaimniecisko vērtību vai sarežģītu izmantošanu.
Somijas Meža rūpniecības federācijas (FFIF) vides un mežsaimniecības vadītāja Helena Herttuainena uzskata, ka PTT pētījums ir vērtīgs, jo izgaismo parādību, kas jau sen ir Somijas mežu īpašumtiesību realitāte. Tas izaicina tā saukto “ieslēgts–izslēgts” domāšanu, kas mežus uzlūko vai nu kā aktīvi izmantojamus, vai stingri aizsargājamus.
“Brīvprātīga dabas aizsardzības teritorijas var būt gan pilnīgi neskartas, gan apsaimniekotas nelielā apjomā. Tās nodrošina bioloģisko daudzveidību plašā un izmaksu ziņā efektīvā veidā,” saka Herttuainena.
“Pētījums nespēja noteikt, cik lielā mērā klusā aizsardzība ietekmē koksnes pieejamību. Tas būtu ļoti interesants temats turpmākiem pētījumiem,” viņa piebilst.
Dabas aizsardzība un mežsaimniecība iet roku rokā
Pēc Herttuainenes domām, bioloģiskā daudzveidība ikdienas mežsaimniecībā jau tiek nodrošināta daudzos veidos, tostarp veidojot aizsargjoslas, palielinot atmirušās koksnes un lapu koku īpatsvaru, veicot kontrolētu dedzināšanu un aizsargājot vērtīgākās teritorijas.
Vienlaikus viņa uzsver, ka koksnes pieejamība ir pamats meža nozares darbībai – aptuveni 95 % koksnes tiek iegūti vietējā tirgū. Būtiska aizsargājamo teritoriju palielināšana bez mērķtiecīgas pieejas samazinātu koksnes pieejamību un vājinātu nozares darbības apstākļus.
MTK Mežu departamenta direktors Marko Mäki-Hakola uzsver, ka klusā aizsardzība nav margināla parādība.
“Mežu īpašnieki jau šobrīd uzņemas ļoti lielu atbildību par bioloģiskās daudzveidības un klimata mērķu veicināšanu par saviem līdzekļiem. Tas jāņem vērā politikas veidošanā,” viņš norāda laikrakstā Maaseudun Tulevaisuus.
Pamatojoties uz PTT pētījuma rezultātiem, mežu īpašniekiem nav nepieciešami papildu ārēji regulējumi ciršanas ierobežošanai.
MTK piedāvā dabas vērtību tirdzniecību
Mäki-Hakola uzsver, ka brīvprātīga dabas aizsardzību nevajadzētu jaukt ar tā saukto “pelēko aizsardzību” mežsaimniecībā. Pelēkā aizsardzība nozīmē situāciju, kurā lauksaimniecības un mežsaimniecības izmantošana tiek netieši un neskaidri ierobežota bez oficiāliem lēmumiem vai kompensācijas.
Pēc MTK domām, dabas vērtību kredītu tirdzniecība šobrīd piedāvā lielu potenciālu dabas aizsardzības pasākumiem.
Dabas vērtību tirdzniecībā operators iegādājas dabas kredītus no mežu īpašnieka. Atšķirībā no aizsardzības līgumiem, kur kompensācija parasti nāk no valsts budžeta, dabas kredītu pircēji var būt pašvaldības, uzņēmumi vai privātpersonas.
MTK atjaunotā dabas vērtību tirdzniecības platforma Luontoarvot.fi tiks ieviesta pakāpeniski, sākot no 2026. gada marta. Platforma apvienos dabas kredītu pārdevējus, pircējus un starpniekus, ļaujot zemes īpašniekiem piedāvāt teritorijas ar dabas vērtībām – piemēram, bioloģiskās daudzveidības teritorijas vai atjaunošanas objektus.
“Brīvprātīga dabas aizsardzība turpināsies. Daudzas teritorijas varētu tikt izmantotas arī dabas kredītu tirdzniecībā. Kad pareizā vieta satiekas ar pareizo pircēju un nosacījumi ir piemēroti, ieguvēji ir visi,” norāda MTK vides eksperte Heli Siitari.
Eiropas mēroga jautājums
Brīvprātīga dabas aizsardzība, visticamāk, nav tikai Somijas parādība, taču līdz šim citās valstīs nav veikti līdzīgi nacionāla mēroga novērtējumi. Somijas īpašā iezīme ir lielais privāto mežu īpašnieku skaits un daudzmērķu mežu īpašumtiesības.
“Rezultāti rāda, ka kopējais mežu izmantošanas priekšstats ir nepilnīgs, ja uzmanība tiek pievērsta tikai oficiāliem aizsardzības lēmumiem un līgumiem. Brīvprātīga dabas aizsardzība ir daļa no mežu izmantošanas un aizsardzības, pat ja tā neparādās statistikā,” uzsver PTT pārstāvis Jani Laturi.
Pētījums aktualizē arī plašāku Eiropas līmeņa jautājumu: kā brīvprātīgu, neoficiālu aizsardzību atzīt, izmērīt un ņemt vērā mežu, klimata un bioloģiskās daudzveidības politikā?
PTT pētnieki norāda, ka novērtējums balstās uz aptauju un tādēļ ietver zināmu nenoteiktību. Mežu īpašnieku pašu vērtējumi var neatspoguļot precīzu teritoriju apjomu vai dabas vērtību līmeni.
“Mēs nevaram būt droši, ka aptauja aptver visas mežu īpašnieku grupas,” norāda Maidela.
“Mēs arī nevērtējām teritoriju kvalitāti – vai tās ir meža zeme vai neauglīgas platības, vai kādas dabas vērtības tajās ir. Šīs detalizētākās analīzes netika veiktas. Būtu ļoti vērtīgi, ja nākotnē šo novērtējumu varētu precizēt,” viņa secina.
Avots: forest.fi
