Vai iespējams izmantot vietējos kokapstrādes blakusproduktus, lai audzētu augstas vērtības ārstnieciskas sēnes? Spānijas pētniece Marta Cortina-Escribano ir pierādījusi, ka apses un bērza zāģu skaidas un šķelda var būt lielisks substrāts Ganoderma lucidum - pasaulē plaši pazīstamās reishi sēnes - audzēšanai.
Zāģu skaidas un šķelda ir kokapstrādes nozares blakusprodukts, kuru ilgtspējīga izmantošana atbilst bioekonomikas un aprites ekonomikas principiem. Reishi - angliski dēvēta arī par varnished conk, lacquered bracket vai ling chih - ir viena no pasaulē nozīmīgākajām īpašajām sēņu sugām, kas pazīstama ar iespējamām veselību veicinošām īpašībām.
Apbalvots pētījums Somijā
Marta Cortina-Escribano doktora darbs „Selektīvā krustošana un lakoto Ganoderma sugu taksonomija no Somijas” tika aizstāvēts Austrumsomijas Universitātē 2024. gada decembrī. Par šo darbu viņa saņēma Somijas Dabas resursu pētniecības fonda ikgadējo disertācijas balvu.
“Pētījums veicina Somijas koksnes materiālu pievienotās vērtības izmantošanu, atbilstoši bioekonomikas un aprites ekonomikas principiem,” uzsvēra fonds, piešķirot balvu.
Pētījums atklāja, ka, lai gan priedes materiāls nav ideāls sēnes audzēšanai, reishi fermentācija spēj samazināt priedes lignīna saturu - kas var būt noderīgi celulozes ražošanā kā priekšapstrādes metode.
Iedvesma no mežsaimniecības blakusproduktiem
Somijas kokapstrādes nozares radītie blaksproduktiem - zāģu skaidas un šķelda - kļuva par viņas pētījuma uzmanības centru. Viņa redzēja iespēju izmantot šos materiālus sēņu audzēšanai, piemēram, reishi, kas Somijā sastopama arī savvaļā.
“Audzēt vietējās sēņu šķirnes, izmantojot vietējos materiālus, varētu būt veids, kā paplašināt produktu klāstu no Somijas mežiem,” min pētniece.
No idejas līdz doktora darbam
Cortina-Escribano atklāja, ka viņu patiesi aizrauj lietišķā mikoloģija - sēņu zinātne ar praktisku pielietojumu. Tā viņa sāka strādāt Somijas Dabas resursu institūtā (Luke) Henrija Vanhanena vadībā, kur tika pētītas un kultivētas vietējās sēņu sugas, izmantojot mežsaimniecības blakusproduktus.
“Man ļoti iepatikās sēņu audzēšana, un nolēmu šo tēmu padziļināti izpētīt,” Marta stāsta.
Audzēšanas izaicinājumi un panākumi
Tomēr sēņu audzēšana nebija vienkārša. “Ātri sapratu, ka sēnes uzvedas citādi, nekā biju gaidījusi. Rezultāti bija pārsteidzoši un reizēm pat mulsinoši,” stāsta pētniece.
Pirmais lielais pavērsiens bija brīdis, kad Luke laboratorijā Joensū izdevās izaudzēt pirmo reishi sēni.
“Atceros, cik nozīmīgs brīdis tas bija - pamanīju pirmo augļķermeni substrāta maisā. Tas apstiprināja, ka metode strādā, un motivēja mani turpināt audzēšanas metodikas pilnveidošanu,” viņa stāsta.
Reishi komerciālais potenciāls
Reishi ir liels komerciāls potenciāls - to plaši izmanto Āzijā kā uztura bagātinātāju, kā arī pārtikas, lopbarības un kosmētikas nozarēs. Pēdējos gados reishi tiek izmantota arī koksnes bāzes materiālos būvniecībā, iepakojumā un tekstilizstrādājumos.
Kortina-Escribano pētījums sniedz vērtīgu informāciju, lai meža nozares blakusproduktus izmantotu augstas pievienotās vērtības bioloģiskajiem produktiem. Pieprasījums pēc reishi pieaug ne tikai Āzijā, bet arī Eiropā un Ziemeļamerikā, un lielākā daļa audzēšanas notiek Austrumāzijā, kur substrāts visbiežāk ir zāģu skaidas.
Fakti:
✅ Pētījums pierādīja, ka reishi (Ganoderma lucidum) var veiksmīgi audzēt, izmantojot Somijas kokapstrādes blakuproduktus kā substrātu.
✅ Apses un bērza šķelda būtiski uzlaboja reishi augļķermeņu augšanu un palielināja to beta-glikāna saturu - vienu no svarīgākajām bioaktīvajām vielām ar potenciālu ieguvumu uz veselību.
✅ Reishi fermentācija spēj samazināt priedes lignīna saturu, kas var noderēt celulozes rūpniecībā kā priekšapstrādes metode.
✅ Pētījums atklāja būtisku Somijas G. lucidum šķirņu fenotipisko daudzveidību, kas izpaužas sēņu augšanā, formā un spējā ražot beta-glikānu.
✅ Darbs sniedz informāciju par Somijas reishi šķirņu fenotipu variācijām un taksonomiju.
Avots: forest.fi
