Bērzs ir viena no Latvijas tautsaimniecībā nozīmīgākajām koku sugām. Bērza koksne tiek izmantota rūpniecībā vairāk nekā simt gadus, nemaz nerunājot par mājsaimniecībām, kur bērzs izmantots kopš sendienām. Jau vairākas desmitgades Latvijas mežzinātnieki veic pētījumus par bērza audzēšanu un izmantošanu. Mežu īpašnieki redz bērzu kā lielisku koku sugu savos šodienas un nākotnes mežos. Viens no tiem ir Dāvis Blankenbergs, kurš ar savu meža īpašumu 2023. gadā piedalījās konkursā "Sakoptākais mežs". Šis ir Dāvja pieredzes stāsts – no pirmajiem stādījumiem līdz atziņām, kas radušās tikai darot.
Sējas pagastā, Saulkrastu novadā, savā īpašumā "Kļaviņas 21a" saimnieko jaunais meža īpašnieks Dāvis Blankenbergs ar mežinženiera izglītību. Dāvis ir ne tikai jauns meža īpašnieks, bet arī gados jauns. Kopjot savu un ģimenes mežus, spēj organizēt un plānot visus mežsaimniecības pasākumus – agrotehnisko kopšanu, jaunaudžu kopšanu, krājas kopšanu, mežizstrādi, meža aizsardzību pret meža zvēru postījumiem.
Dāvis, kurš ieguvis mežinženiera izglītību, savā mežā saimnieko kopš 2016. gada, bet ir saistīts ar mežu kopš bērnības: "Savu mežu esmu daļēji mantojis, daļēji – piepircis klāt blakus esošās zemes, lai palielinātu īpašuma platību. Man pieder īpašums ar kopējo platību 13,3 ha, no kuriem 5 ha meža zemes un 8,3 ha lauksaimniecības zemes, kuras daļēji esmu apstādījis un izveidojis mežu plantācijas.
Izvēlējos Latvijas tradicionālās sugas: priedi, egli un bērzu. Esmu arī mazliet paeksperimentējis ar mazāk zināmām sugām, kā lapegle un papele, bet mitrākajās vietās – melnalksni."
Kāpēc bērzi?
Meža īpašnieks norāda, ka ilgi ar bērzu audzēšanu nenodarbojas – pirmos bērzus lauksaimniecības zemē Dāvis iestādīja 2020. gadā. "Man ir dažu gadu pieredze savā privātajā mežā. Galvenokārt esmu veidojis bērzu plantācijas, kas ir no nulles izveidotas lauksaimniecības zemē. Ir labi rezultāti, kas nākotnē varētu rezultēties ar ekonomisko ieguvumu.
Esmu izmantojis arī Eirpoas savienības atbalstu jaunaudžu kopšanā, izkopu 20 gadīgu bērzu audzi. Esmu veicis arī krājas kopšanas cirti 50 gadīgā bērzā. Varu teikt ka pēc kopšanas abas audzes izskatās ļoti labi."
Tradicionālais laiks meža stādīšanai ir pavasaris, sākot no zemes atlaišanās brīža līdz koku lapu plaukšanai, un agrs rudens.
Šajā periodā zeme ir labi nodrošināta ar mitrumu, kurš radies pēc sniega nokušanas, un stādi var sākt augt pirms lakstaugu konkurences iestāšanās. Pavasarī stādītie koki līdz rudenim ir paspējuši iesakņoties un mazāk cieš no sala izcilāšanas.
Svarīgākie ietekmējošie faktori un pamatprincipi, kas jāievēro:
Augsnes sagatavošana veids.
Stādīšanas vietas izvēle.
Stādīšanas kvalitāte.
Savlaicīga un pareiza kopšana
Citi apstākļi, piemēram, cilvēku darbības rezultāts vai dzīvnieku postījumi.
Galvenie nosacījumi piemērotas vietas izvēlei produktīvas bērza audzes izaudzēšanai, sagrupējot tos nozīmības ziņā:
Stādmateriāla kvalitāte.
Plantācijas biezība.
Agrīna kopšana.
Savlaicīga krājas kopšana.
Augsnes hidroloģiskais režīms: gruntsūdens līmenis, tā svārstības.
Augsnes skābums.
Augsnes auglība.
Klimatiskie apstākļi.
Bērzs meža zemēs ļoti labi atjaunojas dabiski, un nereti arī neizmantotajās lauksaimniecības zemēs dabiskā atjaunošanās ar bērzu sēklām var notikt pietiekoši sekmīgi.
Dāvis skaidro, ka rūpīgi izvērtēja, kuru koku sugas stādīt. "Izvērtēju, lai pensijas vecumā provizoriski var gūt ienākumus. Un arī riskus izvērtēju – mizgraužu potenciālie postījumi, vēji, sakņu trupe.
Par lauksaimniecības zemēm ir dažādas nianses, kas jāņem vērā un ietekmēs kokus, tāpēc izvēle bija par labu bērzam, jo tiem ir viss. Pašlaik ir vislabākā noturība pret dažāda veida slimībām un kaitēkļiem un arī meža dzīvniekiem," norāda meža īpašnieks.
Ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ziņots par bērzu stādu iztrūkumu, Dāvis bērzu stādus iegādājas laicīgi - aptuveni divus gadus iepriekš.
"Stādi ir salīdzinoši maz pieejami, jo dīgtspēja bērzu sēklām nav tā labākā. Tāpēc tas nerada ļoti labvēlīgu stādu apjomu gadā, ko varētu iegādāties privātie mežu īpašnieki. Bet parasti privātajiem īpašniekiem nepieciešams salīdzinoši mazs apjoms - piemēram, 5000 stādi.
Es domāju, ka tuvāko gadu laikā būs iespējams tikt vairāk pie stādiem, jo Latvijā izveidojušās vairākas mazas kokaudzētavas, kuras ražo bērzus, tāpēc bērzu apjoms palielināsies tirgū. Galvenais jautājums šajā aspektā ir stādmateriāla kvalitāte, jo sēklas nereti tiek iegūtas kaimiņvalstīs."
Dāvis neapsver iegādāties bērzu stādus ārzemēs, jo līdz šim nav saskāries ar problēmām iegādāties tos Latvijā.
Stādi prasa rūpes
Mežu īpašnieki redz bērzu kā lielisku koku sugu savos šodienas un nākotnes mežos. Kā par ikvienu koku, arī par katru bērza stādu ir nepieciešams regulāri rūpēties.
"Pirmkārt, jāņem vērā, kur tiek stādīts un vai tiek gatavota augsne. Pieņemsim, ka tā ir lauksaimniecības zeme. Tad var gatavot augsni ar ekskavatoru vai frēzi, lai bērzs būtu labāk redzams, augtu taisnās rindās un īpašniekiem būtu vieglāka stādu kopšana.
Bet šos aspektus ietekmē arī stādu veids. Latvijā pieejami divu bērzu stādu veidi – ietvarstādi un kailsakņi. Ietvarstādi ir ērtāk un ātrāk izaudzējami, bet tie augstumā ir mazāki.
Attiecīgi, ja īpašnieks ir iegādājies ietvarstādus, iestāda lauksaimniecības zemē vai mežā bez augsnes gatavošanas, tad pirmajā gadā nepieciešama agrotehniskā kopšana - jānopļauj zāle, lai stādam dotu gaismu un lai rudenī stādu nenospiestu zemē.
Ja ir iestādīti bērza kailsakņi, kas augstumā var būt pat 1,5 metrs, tad šādiem stādiem nav nepieciešama praktiski nekāda papildu uzraudzība un kopšana, jo tas ir ārpus zāles konkurences un saņem nepieciešamo gaismu," saka Dāvis.
Dāvis noteikti iesaka izmantot Eiropas Savienības projektus jaunaudžu kopšanai. Valdība 2024. gada 3. decembrī apstiprināja grozījumus kārtībā, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu mežsaimniecības pasākumiem "Ieguldījumi meža ieaudzēšanai, nomaiņai, atjaunošanai un retināšanai" un "Atbalsts meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai un uzturēšanai" no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF), nosakot atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības nosacījumus.
Pastāv viedoklis, ka tehnoloģiskos koridorus nepieciešams ieplānot jau stādījuma ierīkošanas brīdi un uz tiem kokus nestādīt. Dāvis norāda, ka šādu aspektu neņēma vērā.
Bērziem nepieciešama gaisma
Ja cilvēks vai īpašnieks pats vēlas stādīt un pats arī vēlas kopt audzi, Dāvis galvenokārt iesaka nepārsteigties ar platību, kura tiek apstādīta.
"Pirmajā gadā ieaudzēšanu veicu četru hektāru lielā platībā, bet reāli man nebija iespējams visus izkopt. Principā puse no maniem sastādītajiem bērziem iznīka. Galvenais iemesls – tāpēc, ka man nebija iespējams laicīgi veikt agrokopšanu, tāpēc zāle vienkārši bērzu nospieda zemē. Plānošana ir vissvarīgākā.
Līdz šim es vienmēr pasūtīju ietvarstādus, bet pēdējo reizi – bērza kailsakņus, un es nemainīšu šo stādu veidu arī turpmāk, jo kvalitāte ir labāka. Īpašniekam ir arī mazāk izmaksas uz kopšanu."
Tāpat izaicinājums ir arī dzīvnieku postījumi. "It kā bērzs nav īpaši garšīgs dzīvniekiem, bet tāpat tika novērots, ka ir nokostas galotnes. Bērza stumbrus apskrubinājušas peles. Ja īpašnieks lokāli ir novērojis dzīvniekus vai postījumus mežā, tad, protams, būtu jāizmanto repelenti aizsardzībai. Bet, ja dzīvnieku postījumi nav novēroti, tad tie visticamāk nav nepieciešams."
Par to, kurā brīdī un kādi bērzi ir jāizzāģē, Dāvis skaidro, ka privātie mežu īpašnieki to salīdzinoši vienkārši var secināt. Krājas kopšanā svarīgi izcirst tos kokus, kuri aug lēnāk, ir bojāti vai neatbilst kvalitātes prasībām.
Bērzu jaunaudzēs koku augšanas atšķirības kļūst redzamas diezgan agrīnā attīstības posmā, tāpēc jau jaunā mežā var identificēt kokus, kuri atpaliek augšanā un tiek nomākti. Ja tā dēvētie starpaudzes koki netiek izcirsti krājas kopšanas laikā, tie zaudē dzīvotspēju un ar laiku atmirst. Tāpat ir būtiski savlaicīgi atbrīvoties no kokiem ar bojātiem stumbriem, nepareizu zarojumu vai mehāniskiem un dzīvnieku radītiem bojājumiem.
"Ilgtermiņā, skatoties uz klimata pārmaiņām, riskiem un dažāda veida slimībām, jāsecina, ka bērzs ir tā nākotnes suga, kurai ir vismazāk risku. Eglei arī ir riski. Un arī priedei arī ir sava veida riski. Bet attiecīgi bērzam ir risku krietni mazāk, un meža īpašniekam tā ir viena no stabilajām izvēlēm, kur noteikti nekļūdīsies," saka Dāvis.
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.
Avots: apollo.lv
