Tāpat kā Latvijā, arī Eiropas līmenī šobrīd tiek apspriests jautājums par kompensācijām meža īpašniekiem par ekosistēmu pakalpojumiem, kurus katrs konkrētais īpašnieks nodrošina plašākai sabiedrībai. Patreiz būtībā vienīgais ienākumu avots īpašniekam no meža ir koksne, lai arī papildus tiek nodrošināta CO2 piesaiste, tiek ražots skābeklis, attīrīts ūdens utt. Sabiedrība to visu saņem tāpat vien. Bet, ja nu gadījumā īpašnieks izdomā, ka arī viņam kaut kas pienāktos no īpašuma apsaimniekošanas, piemēram, koksnes veidolā, sabiedrība bieži vien to nez kāpēc uztver negatīvi. No meža īpašniekus pārstāvošām organizācijām daudzām ES dalībvalstu ministrijām uz šo tiek norādīts un arī ES līmenī par to tiek domāts.
Sadarbībā ar MAIA (Mapping and Assesment for Integrated ecosystem Accounting), KIP (Knowledge Innovation Project) un Eiropas Komisiju šobrīd norisinās pilotprojekts, kurā tiek mēģināts lielā mērā netveramos ekosistēmu pakalpojumus, kurus mežs nodrošina izmērīt monetārā vērtībā. Lai arī tas, protams, ir tikai viens no pirmajiem soļiem, tas tomēr tiek sperts pareizajā virzienā. Neskatoties uz to kā biotopu kartēšanas process Latvijā noris šobrīd, tas pēc būtības ir nepieciešams, lai īpašnieki nākotnē varētu saņemt atlīdzību par pakalpojumiem, kurus tie sniedz sabiedrībai. Pēc tam, izvērtējot ekosistēmu stāvokli, balstoties uz rezultātiem, vajadzētu veikt attiecīgos maksājumus un ne tikai, ja īpašnieka darbības kaut kādā veidā tiktu ierobežotas plašākas sabiedrības labklājības vārdā. Skaidrs, ka šobrīd tā lielā mērā ir tikai sapņošana, jo reālu atbalstu īpašnieki par to, ka viņu mežs ražo skābekli pārskatāmā nākotnē vēl nesaņems.
Process līdz rezultātam būs ilgs, jo izaicinājumu ir daudz. Viens no galvenajiem tas, ka jāveic nopietns izpētes darbs, lai varētu precīzi izmērīt, cik katrs no ekosistēmu pakalpojumiem ir vērts naudas izteiksmē. Pēc tam šī informācija 'jānodod' politiķiem. Ja zinātniekiem parasti nepieciešams ilgs laiks izpētei, kur apstrādājot nozīmīgu datu apjomu, tiek veikti pamatoti un izvērsti spriedumi uz daudzām lapām, tad politiķi parasti vēlas ātri un viegli uztveramu informāciju ar nedaudziem skaitļiem uz vienas lapas. Beigu beigās atliek 'tikai' atrast naudu, kuru īpašniekam piešķirt. Iespējami ir gan arī citi varianti, kā, piemēram, Norvēģijā, kur par atsevišķu ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanu tiek piešķirtas nodokļu atlaides. Kas zina, varbūt arī Latvijā pienāks diena, kad meža īpašnieks saņems 450 eiro gadā par katru ozolu savā īpašumā virs 60 cm caurmērā, ja tikai to nenocirtīs, kā tas šobrīd ir Luksemburgā.
Autors: Oskars Zemītis
ELO praktikants Briselē
