Reizēm aizmirstas, cik būtiska ietekme Eiropas Savienības lēmumiem ir uz Somijas meža nozares darbības vidi. Kad sarunas par kādu ES regulu vai direktīvu ir noslēgušās, cilvēki, protams, saprot, ka var sagaidīt noteiktas sekas.
Dabas atjaunošanas regula ir spilgts piemērs ES tiesību aktam, par kuru zināms, ka tam būs būtiska ietekme. Tomēr dažas tā sekas nav iespējams paredzēt iepriekš, un tās atklāsies tikai tad, kad valsts līmenī sāksies pilnvērtīga ieviešana. Dažkārt nepieciešamība grozīt nacionālos tiesību aktus rodas negaidītu iemeslu dēļ, turklāt reizēm - ilgu laiku pēc sākotnējā tiesību akta pieņemšanas.
Precīzāka ES Putnu direktīvas interpretācija strauji iekļauta Meža likumā
Sākotnējā redakcijā ES Putnu direktīva tika pieņemta 1979. gadā ar mērķi aizsargāt visas Eiropā savvaļā dzīvojošās putnu sugas. Viens no veidiem, kā to panākt, ir aizliegt apzinātu traucēšanu ligzdojošiem putniem. No mežsaimniecības skatpunkta direktīvas ietekme būtiski mainījās 2025. gada augustā, kad Eiropas Savienības Tiesa pieņēma lēmumu lietā par ciršanu ligzdošanas periodā Igaunijā. Lēmumā tika ietverta precīzāka interpretācija tam, kas uzskatāms par apzinātu traucēšanu.
ES direktīvas tiek ieviestas, pārņemot tās nacionālajos tiesību aktos, tāpēc Somijā jaunā interpretācija radīja nepieciešamību grozīt Meža likumu un Dabas aizsardzības likumu. Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija, Vides ministrija un Somijas parlaments rīkojās atzīstami ātri, nodrošinot, ka starp ES un nacionālajiem tiesību aktiem neveidojas pretrunas. Grozītie nacionālie tiesību akti, no kuriem nozīmīgākais ir Meža likums, stājās spēkā 2026. gada jūnija sākumā.
Jau pirms tam Dabas aizsardzības likums aizliedza kaitēt iepriekš atklātām vai novērotām ligzdām, un meža nozares iekšējās vadlīnijās bija iekļauts ieteikums izvairīties no ciršanas ligzdošanas periodā putniem bagātās teritorijās. Tagad Meža likumā ir ietverti noteikumi, kas ierobežo mežsaimnieciskās darbības ligzdošanas periodā. Koksnes ieguve ir kategoriski aizliegta trīs mēnešu periodā, kas aptver ligzdošanas sezonas kulmināciju, teritorijās ar vislielāko putnu blīvumu. Pie šādām teritorijām pieder auglīgi un lakstaugiem bagāti platlapju meži, egļu purvainie meži un piekrastes meži. Visas zināmās vai novērotās ligzdas ir jāsaglabā, un visās teritorijās ligzdošanas periodā nedrīkst aiztikt lielas apses, kokus ar dobumiem un stāvošus sausokņus, kurus iecienījuši ligzdojošie putni.
Laika gaitā ES Putnu direktīva dažādās ES dalībvalstīs ir ieviesta nedaudz atšķirīgi. Tomēr jaunā, precīzākā interpretācija radīs nepieciešamību veikt izmaiņas arī citās dalībvalstīs, pat ja sākotnēji var šķist, ka jāatjaunina tikai atsevišķas vadlīnijas. Eiropas Komisija pašlaik izvērtē Putnu direktīvas faktisko ietekmi, un dažas dalībvalstis vēlētos redzēt noteiktas izmaiņas, taču šajā jautājumā nākotne ir ļoti neskaidra. Īstermiņā galvenais ir nodrošināt, lai Somijas Meža likums darbotos tā, kā paredzēts.
Izmaiņas rada jaunas problēmas ar kontrolēto dedzināšanu un vētrās bojāto koku izstrādi
Kad ieteikumi īsā laikā tiek pārvērsti likumā, mēdz rasties sarežģījumi. Parādās problēmas, par kurām iepriekš neviens nebija iedomājies. Tā notika arī Metsähallitus Forestry Ltd. Cita starpā mēs esam izstrādājuši iekšējās vadlīnijas par jauno regulējumu un organizējuši vebinārus saviem darbiniekiem. Dažas problēmas joprojām gaida labu risinājumu.
Viens no neatrisinātajiem jautājumiem ir kontrolētās dedzināšanas nākotne. Ja saimniecisko mežu platības tiek dedzinātas kā dabas apsaimniekošanas pasākums, šāda darbība tomēr tiek uzskatīta par mežsaimniecisku pasākumu, un līdz ar to ligzdošanas periodā tai piemēro tādus pašus ierobežojumus kā citām mežsaimnieciskajām darbībām. Tomēr kontrolētā dedzināšana ir būtisks dabas apsaimniekošanas elements mežsaimniecībā. Tā rada sadegušu koksni un kokogles, kas veido vidi, kas nepieciešama daudzām apdraudētām un retām sugām.
Metsähallitus Forestry Ltd ik gadu ir veikusi dažāda veida dedzināšanas darbus 400 līdz 600 hektāru platībā. Šīm darbībām nepieciešama plaša sagatavošanās, un to īstenošana ir atkarīga no laikapstākļiem. Vispiemērotākais periods dedzināšanas veikšanai ir maijs–jūnijs, kad reljefs ir pietiekami sauss, bet zemsedzes veģetācija, kas apgrūtina degšanu, vēl ir salīdzinoši zema. Ja kontrolētā dedzināšana ligzdošanas periodā nav atļauta, būs ārkārtīgi grūti sasniegt iepriekšējo apdedzināto hektāru apjomu.
Otrs sarežģīts piemērs ir vētrās nogāzto koku izstrāde, ko paredz Meža bojājumu novēršanas likums, lai novērstu kukaiņu bojājumus. Šķiet, ka nākotnē ar ligzdošanas periodu saistītie aizliegumi ļaus izstrādāt tikai vētrā nogāztos skujkokus. Nogāztie lapu koki, kas nerada kukaiņu bojājumu risku, būs jāizstrādā ārpus ligzdošanas perioda. Savukārt kokus, kas vētras bojājumu vietā palikuši stāvus, ligzdošanas periodā nedrīkstēs cirst. Tas nozīmēs, ka šādās platībās būs jāatgriežas vairākas reizes, kas nav saprātīgi ne no dabas, ne ekonomikas viedokļa.
Papildus minētajam ir arī citi jautājumi, kuriem nepieciešams praktiski īstenojams risinājums. Jācer, ka tie visi tiks ņemti vērā, kad Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija izstrādās noteikumus Meža likuma papildināšanai.
Avots: forest.fi
