LVMI "Silava" pētniece, mežzinātņu doktore Laura Ķēniņa ir sagatavojusi rakstu par veco mežu jēdzienu un ar to saistīto terminoloģiju latviešu valodā. Rakstā īpaša uzmanība pievērsta veco mežu jēdziena sarežģītībai un terminoloģijas daudzveidībai, kas gadu gaitā veidojusies zinātniskajā literatūrā un politikas dokumentos. Autore skaidro, ka tādi termini kā 'old-growth', 'primary', 'virgin', 'late-successional' un citi dažādos kontekstos tiek lietoti atšķirīgi, bieži pārklājas un rada neskaidrības, īpaši, izstrādājot normatīvos aktus un plānojot dabas aizsardzības vai apsaimniekošanas pasākumus. Rakstā minēti starptautiski mēģinājumi veco mežu definēšanā, uzsverot, ka veca meža koncepts, ko iespējams apskatīt un paplašināt no dažādiem skatu punktiem, apliecina, ka vienota un visiem mežu tipiem piemērojama definīcija nav ne iespējama, ne vēlama.
Īpaša uzmanība pievērsta Latvijas situācijai, kur trūkst skaidri nodalītas un latviešu valodā konsekventi lietotas terminoloģijas. Autore rosina nošķirt ekoloģisko "vecā meža" konceptu no saimnieciskās jeb darba definīcijas, piedāvājot izmantot terminu "sens mežs" praktiskām vajadzībām ar konkrētiem kritērijiem. Rakstā uzsvērts, ka vecie meži ir dinamiskas ekosistēmas, kas spēj nodrošināt būtiskas funkcijas, iekļaujot gan bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu, gan dažādu sabiedrībai nozīmīgu ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanā, bet klimatneitralitātes mērķi vecajos mežos ne vienmēr sakrīt ar dabas aizsardzības mērķiem. Tāpēc skaidra terminoloģija, nodalot ekoloģiskās un saimnieciskās definīcijas, ir būtisks priekšnoteikums ilgtspējīgai un pamatotai lēmumu pieņemšanai, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu un vecajiem mežiem (iepriekš minētajās daudzējādās izpratnēs) raksturīgo sugu saglabāšanu un aizsardzību Latvijas ainavā.
Raksts: Terminu džungļos – vecs mežs, vecas mežaudzes, sens mežs, vēsturisks mežs…
Avots: silava.lv
