Viena no galvenajām jaunās Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas prioritātēm ir klimata pārmaiņas un ar tām saistītās problēmas. Priekšplānā ir izvirzīti ambiciozi mērķi, piemēram, neitrāla CO2 izmešu bilance ES līdz 2050. gadam. Lai to sasniegtu šobrīd tiek gatavots jauns 'Eiropas zaļais darījums'. Tā centrā ir pāreja no linērās patēriņa ekonomikas, kura valda šobrīd, uz aprites ekonomiku. Nomainot ekonomikas modeli, pēc dažādiem ES avotiem spriežot, CO2 izmešus varētu samazināt uz pusi. Pietam jauno 'Eiropas zaļo darījumu' EK jāizveido salīdzinoši ļoti īsā laika periodā, tikai 100 dienās pēc tās apstiprināšanas. Par šī pasākuma reālistiskumu un efektivitāti viedokļi, protams, dalās.
'Zaļā darījuma' sastāvā ietilpst arī jauna Bioloģiskās daudzveidības stratēģija. Iepriekšējās stratēģijas periods ir līdz 2020. gadam un šobrīd situācija ir tāda, ka jaunā stratēģija tiek veidota, kamēr nav izvērtēta situācija, kāda ir izveidojusies vecās stratēģijas laikā, kas ir zināmā mērā absurdi. Loģiski, vai nē, bet darbs pie jaunās stratēģijas (līdz 2030. gadam) ir jau sākts un meža nozarei tajā ir liela joma. Lai apvienotu labākos meža apsaimniekošanas piemērus ir izveidota jauna darba grupa, kurā piedalās pārstāvji no visām iesaistītajām pusēm - gan mežsaimniecības un vides sektoriem, gan arī ES dalībvalstīm.
Darba grupas pirmā tikšanās norisinājās 25. novembrī un tās mērķis ir izveidot kopēju izpratni par to, kā cīnīties ar klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem ar kuriem daudzi meža īpašnieki saskārušies jau vairākus pēdējos gadus. Cerību konsensam rada situācija Vācijā, kur pēc šī gada ekstensīvajām problēmām mežos, gan par vidi, gan par meža apsaimniekošanu atbildīgās ministrijas veica savstarpēji neatkarīgas konsultācijas - ko ar bojātajām platībām darīt un par pārsteigumu lielā mērā spēja vienoties par virzienu kurā doties. Redzēsim, vai tas izdosies arī ES līmenī. Liela daļa no pirmās tikšanās gan tika veltīta diskusijām par dažādām ar meža apsaimniekošanu saistītām definīcijām, kur jau izsenis nav atrasts kompromiss starp iesaistītajām nozarēm. Izskanēja arī līdz šim nedzirdētas idejas par to, ka meža apsaimniekošanai varētu tikt izveidotas vadlīnijas visas ES līmenī, kaut arī līdz šim katrai valstij ir bijušas lielā mērā pašnoteikšanās iespējas meža apsaimniekošanas ziņā.
Oskars Zemītis
ELO praktikants Briselē
