Sākums
Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Uz kā rēķina cirtīsim kokus elektrolīniju aizsargjoslās

Uz kā rēķina cirtīsim kokus elektrolīniju aizsargjoslās

Pēc 2010. gada nogalē piedzīvotajiem plašajiem energoapgādes traucējumiem, ko izraisīja snieglieču rezultātā bojātās elektrolīnijas, tika pievērsta pastiprināta uzmanība elektrolīniju drošībai. Kā viens no veiktajiem pasākumiem tika uzsākta grozījumu izstrāde MK noteikumos Nr.982 "Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika". Darba grupa, kurā piedalījās Ekonomikas ministrijas, Valsts meža dienesta, AS Latvenergo, Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMIB) pārstāvji tika diskutēts par grozījumiem, kas nepieciešami, lai uzlabotu elektrolīniju trašu un aizsargjoslu ekspluatāciju un apsaimniekošanu tādā veidā, kas nodrošina elektrolīniju drošību.

Darba grupā tika panākta vienošanās par vairākiem punktiem, kas skar meža īpašnieku intereses sakarā ar aizsargjoslas paplašināšanu un elektrolīniju apdraudošo koku ciršanu. Ņemot vērā to, ka Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā noteikumu projekta redakcija atšķīrās no darba grupās pārrunātajās un tajā nav ņemti vērā vairāki LMIB priekšlikumi, kā arī to, ka noteikumu projektā iekļautās tiesību normas skar ievērojamu meža īpašnieku daļu un viņu īpašumtiesību intereses, LMIB ir nosūtījusi Ekonomikas ministrijai savus iebildumus un priekšlikumus noteikumu projekta pilnveidošanai.

Vēstulē vēlreiz tiek pievērsta uzmanība nosacījumam, ka veicinot viena biznesa, šajā gadījumā energoapgādes, attīstību un drošuma garantēšanu, nedrīkst ignorēt daudzu zemes īpašnieku intereses, un ir jādara maksimāli iespējamais, lai izvairītos no nekompensētu zaudējumu radīšanas. Daži no būtiskākajiem iebildumiem un priekšlikumiem:

  • veicot koku ciršanu elektrolīniju aizsargjoslās, zari un kokmateriāli jānokrauj atsevišķi;
  • pirms koku ciršanas zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs tiek informēts par izcērtamo koku sugu, skaitu un apjomu.
  • Kā izriet no meža īpašnieku sniegtās informācijas, vislielākie iebildumu ir pret to, ka veicot "apdraudošo koku" ciršanu, vienā īpašumā nocirsto koku apjoms parasti ir neliels, kā rezultātā nav iespējams realizēt šādu nelielu koksnes daudzumu vai arī kokmateriālu savākšanas izmaksas var pārsniegt koksnes vērtību. Tā rezultātā meža īpašniekiem tiek nodarīti zaudējumi, kā arī tautsaimniecībā kopumā nenonāk ievērojams koksnes apjoms. Lai neradītu situāciju kad tiek nodarīti zaudējumi gan zemes īpašniekam, gan valstij, noteikumu projektā jāparedz iespēja zemes īpašniekam prasīt izcērtamos koku atpirkšanu. Noteikumu projekta 5.pielikums būtu jāpapildina ar sadaļu, kas paredz iespēju, ka nocirstie koki no meža īpašnieka tiek atpirkti. Kā variants atpirkuma summas noteikšanai tiks izmantotas  A/s Latvijas valsts meži publicētās koku cenas infrastruktūras būvniecībai.
  • Noteikumu projekta redakcija, kas neparedz iespēju zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam aizsargjoslas teritorijā norādīt kokmateriālu un zaru nokraušanas vietu, var iekļaut riskus, kas saistīti gan ar meža ugunsdrošību, gan kaitēkļu un slimību izplatīšanos. Noteikumu projekta 5.pielikums būtu jāpapildina ar iespēju meža īpašniekam norādīt, lai kokmateriāli tiek nokrauti koku trases pēdējā metrā vai speciāli iezīmētā vietā. Tas pats attiecas uz zaru nokraušanu.

 

Ņemot vērā, ka bīstamo koku ciršana skar un var radīt zaudējumus daudziem meža īpašniekiem, sagaidām, ka, pirmkārt, LMIB priekšlikumi tiks ņemti vērā grozījumu projektā un, otrkārt, būtu svarīgi, lai grozījumi tiktu pieņemti tuvāko mēnešu laikā.