Eiropas Komisija ir atrādījusi ilgi gaidīto un Eiropas meža nozarei tik svarīgo dokumentu – jauno ES Meža stratēģijas projektu. Kopš pērnā rudens dažādas dokumenta gatavības versijas tikušas piedāvātas un apspriestas. Neskatoties uz meža nozares organizāciju un zinātnieku atzinumiem un rekomendācijām šo dokumentu izstrādāt tādu, kas palīdz stiprināt daudzpusīgās meža ekosistēmas funkcijas, rezultāts ir licis smagi vilties. Gan par to, ka netiek uzklausīti to nozaru eksperti, kas ļoti ilgstošā laika periodā ir nodrošinājuši meža nozares devumu sabiedrībai un zinātnē balstītu nozares attīstību, gan par to, ka EK piedāvā dokumentu, kas balstīts uz apšaubāmas ticamības pamatojumu.
Jaunajā dokumentā Eiropas Komisija gan norāda uz meža nozīmīgo lomu gan cilvēkiem, gan dabai, gan klimatam, taču uzsver, ka lai šo lomu saglabātu nākotnē, lietas ir jādara savādāk, t.i. uzsvaru liekot uz aizsardzību. Šī jau ir pirmā un fundamentālā atšķirība starp tiem, kas skatās no malas un tiem, kas ir iekšā mežsaimniecībā un zinātnē. Gan mūsu pašu, gan citu valstu meža zinātnieki ir izpētījuši faktorus, kas padara mežus nenoturīgus pret kaitēkļu invāzijām, vēja postījumiem un citiem klimata ekstrēmiem un modelē scenārijus, lai nākotnes mežus veidotu, jā, uzsvars ir tieši uz aktīvu rīcību, klimatnoturīgus mežus. Un tas tad arī ir tas ceļš, kā nodrošināt pārējās meža funkcijas, t.sk. bioloģisko daudzveidību. Ar pareiziem lēmumiem sugu sastāva veidošanā, stādu kvalitātes izvēlē un pareizu mežkopību var veidot mežaudzes, kas nodrošina mežu daudzfunkcionalitāti un sniedz būtisku ieguldījumu klimata izmaiņu ietekmes mazināšanai. Jāatgādina, ka runa ir par mežiem ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kurās uzsvars arī turpmāk jāsaglabā uz dabas aizsardzības mērķiem.
Saskaroties ar šādām fundamentālām atšķirībām izpratnē par to, kā nodrošināt mežu funkcijas nākotnē, lasām rindkopu topošajā Meža stratēģijā par galvenajām problēmām, kas kalpo par pamatojumu turpmākajiem uzstādījumiem. “Neskatoties uz labajām tendencēm, Eiropas meži ir zem pieaugoša spiediena – daļēji dabisko procesu rezultātā, bet arī pieaugošas cilvēku aktivitātes dēļ. … ekosistēmas stāvoklis ir slikts pat tajos 27% no ES mežu teritorijas, kas ir aizsargāta un kurai vajadzētu būt visveselīgākajai. Klimata izmaiņas turpina negatīvi ietekmēt Eiropas mežus, īpaši monokultūru un vienvecuma audzēs. … Koku pārklājuma zudums ir pieaudzis no 27% periodā no 2001. - 2012.g. līdz 74% periodā 2009. – 2018. un ir dokumentēts mežizstrādes apjomu pieaugums dažādiem ekonomiskajiem mērķiem”.
Tātad trīs faktori, kas ir pamatā kursa maiņai no apsaimniekošanas uz aizsardzību – slikts biotopu stāvoklis aizsargājamās teritorijās, klimata ekstrēmu ietekme un mežizstrādes apjomu pieaugums. Attiecībā uz klimata ekstrēmu ietekmi ir skaidrs, ka mežsaimniecība ir risinājums nevis problēma un kopā ar zinātniekiem ir jāievieš dzīvē vēlamo mežsaimniecības praksi. Attiecībā uz pārējiem diviem argumentiem, tie ir izraisījuši asu viedokļu apmaiņu gan nacionālā līmenī, gan starp zinātniskām institūcijām. Līdz ar to ir skumji, ja šādi neviennozīmīgi argumenti kalpo par pamatojumu, lai fundamentāli mainītu mežsaimniecības lomu Eiropā. Runājot par biotopu stāvokli Latvijā 2013. gadā EK iesniegtajam ziņojumam datus vāca ieinteresētā puse – Latvijas Dabas fonds, konstatējot biotopu stāvokli aizsargājamās teritorijās un subjektīvi secināja, ka mežu biotopu stāvoklis ir slikts un ļoti slikts. Šeit jāatzīmē, ka šogad notikušajās EK rīkotajās darba grupās, EK pārstāvji uzsvēra, ka līdz 2025.gadam ir jāizslēdz no biotopu stāvokļa ziņošanas procesa prakse, kas pieļauj subjektīvu viedokli kā vērtējumu. Lūk, vērtējumi, kas iegūti ar metodēm, kas ir nevēlamas, ir viens no argumentiem, lai būtiski mainītu uzsvarus ES Meža stratēģijā. Paskatoties vien uz biotopu stāvokli dažādās valstīs, vajadzēja būt jautājumiem, vai ar metodiku viss ir kārtībā. Jo Latvija ir otrā sliktākā, kamēr Igaunija ir trešā labākā biotopu stāvokļa ziņā. Un Nīderlande arī ir trīs pozīcijas virs Latvijas! Secinājumus izdariet paši.
Par koku pārklājuma dramatiskām izmaiņām ir bijušas publiskas diskusijas pat zinātnisku institūciju starpā. EK paspārnē esošā zinātniskā institūcija Joint Research Centre pērn prestižajā žurnālā NATURE publicēja rakstu, kurā apgalvoja, ka Eiropā notiek dramatisks mežizstrādes apjomu pieaugums. Pētnieki bija izmantojuši Hansena globālās meža pārklājuma kartes, kas balstās satelītattēlu interpretācijās. Tas bija liels pārsteigums daudzām mežu lielvalstīm, kas kopējā sarunā ar JRC pētniekiem norādīja uz būtiskām nesaistēm ar realitāti. Jo apgalvojot, ka, piemēram, Zviedrijā 8 gadu laikā izstrādātā platība ir pieaugusi par 41%, tam būtu bijis nepieciešams par tikpat palielināt darbaspēka un tehnikas jaudas, degvielas patēriņu. Neko tādu zviedri nav konstatējuši savos statistikas datos. Drīz pēc tam Eiropas Mežu institūta pētnieki analizēja JRC publikāciju un konstatēja fundamentālas kļūdas satelītdatu izmantošanā. JRC pētnieki nebija ievērojuši datu izmantošanas norādes, kas pasaka, kādi dati ir savietojami ar citiem datu avotiem un kādiem mērķiem šie dati var tikt izmantoti. Lūk arī šie diskutablie secinājumi ir ietverti Meža stratēģijā kā pamatojums, kāpēc uzsvari tiek mainīti.
Eiropas meža nozares organizācijas ir publicējušas kopīgu pozīciju ar vairākām norādēm uz būtiskiem trūkumiem topošajā dokumentā. Taču pavisam skarbu viedokli pauž zviedru kolēģi. Viņi saka, ka ES Meža stratēģijas projekts ir nepieņemams, jo tas paredz pāreju uz regulētu mežsaimniecības plānošanu, monitoringu, novērtēšanu, apsaimniekošanu un ražošanu. No piedāvājuma ir skaidrs, ka tajā nav izpratnes par to kā notiek mežsaimniecība, kā strādā koksnes pārstrādes nozare un to devumu klimatneitralitātei. Zviedrijas meža nozare uzskata, ka Eiropas Komisija piedāvā nevis stratēģiju, bet gan faktiski kopīgu ES meža politiku. “Dokumenta projekts skaidri pārkāpj dalībvalstu kompetences attiecībā uz meža politiku. Pat ja EK ir dalītas kompetences attiecībā uz vides politiku, dokumenta projekts nevar tikt attaisnots tikai ar vides politiku. Izskatās, ka EK ir gatava darīt jebko, lai palielinātu savu ietekmi lēmumu pieņemšanā un tas nav pieņemami!” skarbi par piedāvāto dokumentu izsakās Zviedrijas Kokrūpniecības asociācijas Mežsaimniecības direktore Emma Berglunda.
Eiropas Komisija paredz nākotnē jaunu ES likumdošanu par meža monitoringu un kopīgu meža apsaimniekošanas plānošanu, ieskaitot stratēģiskos plānus 10, 30 un 50 gadiem. Tajā iekļauta vēlme detalizēti regulēt, kā meži tiks apsaimniekoti un izmantoti, un kas rūpniecībai būtu jāražo. Zviedri asi nostājas pret Briseles centieniem ieviest centralizētu plānveida ekonomiku. Tā vietā par mežiem, mežsaimniecību un produktu pārstrādi ir jālemj dalībvalstīm, meža īpašniekiem un pārstrādes nozarei, kas to dara atbilstoši nacionālajām, reģionālajām un lokālajām vajadzībām.
Zviedri ne vien kritizē šī dokumenta saturu, bet arī Eiropas Savienības institūciju darbu. 2020.gada rudenī Eiropas Padome un Eiropas parlaments bija definējuši pozīcijas attiecībā uz Meža stratēģijas pārskatīšanu. Zviedri norāda, ka nesaskata piedāvātajā versijā Padomes un Parlamenta pozīcijas atspoguļojumu. Ir apbrīnojami, ka EK tik klaji ignorē pārējo divu institūciju ļoti skaidrās norādes. Tas arī norāda uz EK kurlumu jeb neieklausīšanos, kas var draudēt ar izmaiņām sadarbības partneru attieksmē, kas ir dalībvalstis, meža īpašnieki, investori un pārstrādes nozaru darbinieki. Sliktākajā gadījumā šī stratēģija uzjundīs protekcionismu, nesadarbošanos ES līmenī un nacionālismu. Citiem vārdiem sakot Komisija spēlē politisku spēli ar ļoti augstām likmēm, skarba ir Anna Holmberga, Zviedrijas Kokrūpniecības pārstāvniecības Briselē direktore.
Meža stratēģijas projektā ir norādīts, kādus koksnes produktus ir vēlams ražot un kādus nē. Ir acīmredzams izpratnes trūkums par to kā darbojas meža nozares pievienotās vērtības ķēde, kā katrai koka daļai ir sava tālākās pārstrādes ķēde, kas kopā risina klimata ietekmes mazināšanos. “Ilgmūžīgi” un “īsmūžīgi” koksnes produkti nevar tikt pretnostatīti viens otram, jo tie tiek saražoti vienlaicīgi, jautājums ir par to – kā tos izmantojam. Lai iegūtu augstas kvalitātes zāģmateriālus, mežs ir jāretina. Tādējādi kopšanas cirtēs tiek iegūti maza diametra baļķi, kas kopā ar koksnes pārstrādes atliekām tiek pārstrādāti celulozē, tad kartonā un papīrā. Ir jāatzīst, ka visi dažādie koksnes produkti un bioenerģija ir izšķiroši svarīgi veiksmīgai pārejai uz aprites ekonomiku, kas ir brīva no fosilām izejvielām. Stratēģijas projekts uzsver arī interešu grupu iesaisti tās ieviešanas gaitā. Savukārt Anna Holmberga uzskata, ka šis dokuments var būt domāts jebkam citam, tikai ne viņu asociācijas biedriem.
Meži un koksnes produkti būs nozīmīgs ieguldījums, lai Eiropa sasniegtu uzstādīto mērķi – kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu, bet lai to sasniegtu, tomēr būs jārespektē ES Līgums uz tajā noteiktais kompetenču sadalījums.
Autors: Aiga Grasmane
