Biotopu kartēšana jeb “dabas skaitīšana”, kā to mēdz dēvēt, sākās 2017. gadā. Kopš tā laika meža īpašniekus un meža nozari pārstāvošās organizācijas gana regulāri vērsušās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) un Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), jautājot: kas būs, kas gaidāms, kartēšanai noslēdzoties. Diemžēl, atsaucības nebija, nekādas sarunas nesākās un nekāda darba grupa izveidota netika. 2021. gada 29. jūnijā, kad VARAM pārstāvji publiskoja kartēšanas rezultātus un iepazīstināja ar Informatīvā ziņojuma* (turpmāk tekstā – ziņojums) melnrakstu, bija pirmā reize, kad varēja noprast: sākam sarunas par turpmāko, jo kartēšanas process ir noslēdzies.
Diemžēl, tā kā biotopu kartēšanas laikā diskusiju nebija, tagad samērā īsā laikā (līdz gada beigām, kā plānots) iepriekšminētais ziņojums jāapstiprina. Laiks, kurā jāizrunājas, jāstrīdas un jāsaprot, kas gaidāms un kā turpmāk tiks ietekmēta meža īpašnieka un valsts dzīve, ir gana īss. Tas nav nedz saprotami, nedz pieņemami.
Par biotopu kartēšanas informatīvo ziņojumu, ar kuru tikām iepazīstināti... mēs ļoti ceram, ka tas ir tikai pirmais melnraksts, kas tiks rūpīgi un nopietni pārstrādāts un papildināts. Ziņojuma ievadā teiktais: “projekts, kas skatīts uzraudzības grupā”, nozīmē to, ka par projektu vēl tiks runāts un tas tiks mainīts un papildināts.
Par informatīvā ziņojuma melnraksta saturu. Pirmkārt, ikvienam būtu jāsaprot, ka vārdu (jēdzienu) “biotops” ir izdomājis cilvēks. Tas nav nekas tāds, ko daba “zina” pati vai kas ikvienam būtu skaidrs, proti, kādā konkrētā vietā redzamas vai atrodamas biotopa robežas. Termins “biotops” ir relatīvi sens, to lieto ģeogrāfijā, lai norādītu apgabalus, ko apdzīvo noteiktas dzīvas būtnes. Plašākā nozīmē, kā to zinām šobrīd, terminu sāka lietot 1978. gadā. Laika gaitā dažādiem biotopu veidiem radīta un tikusi veidota noteikta klasifikācija, arī kritēriji biotopu dalīšanai sīkāk ir cilvēka radīti.
Ziņojumā redzam dažādu terminu lietojumu. Piemēram, “Eiropas nozīmes biotops” ir korekts un saprotams. Bet ir lietots arī “Eiropas nozīmes aizsargājams biotops”. Ja skatāmies 2016. gadā apstiprināto VARAM biotopu kartēšanas metodiku***, runa ir par “Eiropas nozīmes biotopu” kartēšanu. Vārda “aizsargājams” pievienošana gala ziņojumam, šķiet, ir apzināta, lai radītu iespaidu, ka visus biotopus vajadzētu noteiktā veidā sargāt. Nākamais jautājums: ko nozīmē “sargāt”? Vai tas saprotams, kā obligāts saimnieciskās darbības ierobežojums, vai tas ir kas cits, piemēram, cilvēks mežu apsaimniekojis gadu simtiem un, tikai pateicoties viņam, attiecīgajā vietā ir radies un izveidojies biotops.
Par ziņojumā iekļautajiem datiem. Redzam, ka valstī kopumā (arī datu bāzē Ozols) ir reģistrēta informācija par 649 115 ha biotopu (Tie ir visi biotopi!), no tiem 331 tk ha ir Eiropas nozīmes meža biotopi. Lielākoties tie ir boreālie meži (veci vai dabiski boreālie meži) – 93 tk ha, vēl no vairāk atrastajiem jāmin purvainie meži un mežainās piejūras kāpas.
Natura 2000 teritorijās patlaban iekļauti 29% atrasto biotopu (96 tk ha), tātad lielākā daļa meža biotopu – 71% jeb attiecīgi 235 tk ha – atrasti ārpus Natura 2000 teritorijām. Vairāk biotopu atrasti valstij piederošajos mežos (76% jeb 252 tk ha). Ziņojuma projektā ir iekļautas vispārējas, nekonkrētas norādes par tālāko iespējamo rīcību. Vadoties no kvalitātes vērtējuma (kas tāpat kā termins “biotops” ir cilvēka izdomāts kritērijs), biotopi tikuši dalīti četrās grupās – izcilas, labas, vidējas un zemas kvalitātes. Skatoties ziņojumu, redzams, ka lielākā daļa meža biotopu ir labas vai izcilas kvalitātes, kas būtu jāņem vērā, jo, mežu apsaimniekojot, ir skaidrs un saprotams gan ekonomiskais, gan vides labums. Protams, būs cilvēki, kas sacīs, ka labā vai izcilā stāvoklī jābūt visam, bet...
Par priekšlikumiem tālākajām darbībām. Viens priekšlikumu bloks: jāpaplašina Natura 2000 teritorijas, runājot par konkrētiem skaitļiem (konkrētām platībām) katram biotopu veidam. Piemēram, Natura 2000 tīklā iekļaujamo veco vai dabisko boreālo mežu platība būtu palielināma par 26 448 ha. Ja saskaitām šāda veida priekšlikumus par visiem meža biotopiem, iegūstam 57 tk ha, kas nākotnē būtu iekļaujami aizsargājamās teritorijās.
Vai ziņojumā atrodami priekšlikumi par skaidri saprotamiem kompensējošiem pasākumiem, proti, ja ko izņemam/atņemam, obligāti kas jāliek vietā? Diemžēl, skaidras norādes par to nav, nav arī skaidrs, kas notiek līdz ar platību iekļaušanu aizsargājamās teritorijās. Kāpēc atkal top priekšlikums bez kompensējošiem pasākumiem? Noteikti uzstāsim uz gala ziņojumā obligāti (!!!!) iekļaujamu principu: jaunu aizsargājamu teritoriju veidošana iespējama tikai kompensējošu mehānismu gadījumā – beidzot nepieciešama taisnīga un skaidra, un reāla kompensāciju sistēma.
Otrs priekšlikumu bloks ziņojumā ir ļoti sliktā nozīmē pārsteidzošs, proti, līdz Natura 2000 tīkla pabeigšanai un pilnveidošanai visos pārējos biotopos (tātad kopumā 331 tk ha) būtu jāpārtrauc saimnieciskā darbība (kā teikts ziņojumā: neplānot un neveikt saimniecisko darbību). Priekšlikums nudien ir šokējošs: lielu platību izņemšana no saimnieciskās aprites uz nezināmu laiku... Ziņojuma autori neapšaubāmi neapzinās un nesaprot, ko tas nozīmē valstij un tautsaimniecībai. Ja skatāmies Valsts meža dienesta**** datus par Latvijā esošajām ciršanas vecumu sasniegušajām mežaudzēm, šāda rīcība nozīmētu līdz pat 50% samazināt tautsaimniecībā nonākošo koksnes plūsmu, kas ir nozīmīgs nodokļu devums valstij. Otrs – ja šo ziņojuma projektu apstiprina līdz šī gada beigām, un saglabājas uzstādījums: pilnīgi visos biotopos neatkarīgi no to kvalitātes pārtaukt saimniekošanu, būsim spiesti konstatēt, ka meža īpašnieki īsti nevar ticēt valsts iestāžu darbinieku paustajam. Ja paraugāmies vēsturē: dažādās publikācijās, dažādās intervijās gan DAP**, gan VARAM pārstāvji uzsvēruši un atkārtojuši, ka kartēšanas gaitā atrastie biotopi nekādus jaunus ierobežojumus meža un zemes īpašniekiem neradīs. 2020. gada meža nozares konferencē DAP pārstāvis bilda: līdz 2023. gadam esiet mierīgi, nekas nemainīsies, Eiropas nozīmes biotops pats par sevi nenozīmē saimnieciskās darbības ierobežojumu... Patlaban mēs kaut projekta līmenī redzam pilnīgi citu ainu, turklāt, atgādināšu iepriekš teikto – parādās termins “Eiropas nozīmes aizsargājams biotops”. Šādi rīkojoties, meža īpašniekam tiek stiprināta neuzticība gan valsts iestādēm un tajās strādājošiem, gan viņu sacītajam. Minētais ziņojumā iekļautais priekšlikums kategoriski nav atbalstāms! Par teritoriju, kurai nav nekāda aizsargājama statusa, pateikt: nedarām neko uz nezināmu laiku... Ko cilvēkiem darīt?
Ļoti svarīgs jautājums: ziņojumā ir lasāma atsauce uz kartēšanas sociāli ekonomisko vērtējumu, bet tāda ziņojumā nav, kas liecina, ka sociāli ekonomiskā ietekme nav vērtēta un par to nav domāts vispār. Bez visaptveroša vērtējuma šādu ziņojumu un priekšlikumus virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā nedrīkst! Ikvienam jāsaprot, ko tas nozīmē un kādas tam var būt sekas!
Informatīvajā ziņojumā “starp rindiņām” ir izlasāms, ka “ar platībām, kuras paredzēts iekļaut Natura 2000 teritorijās, varētu nepietikt”. Dažādos veidos ziņojuma tekstā redzam norādes uz Eiropas Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un uzstādījumu par 30% aizsargājamu un 10% stingri aizsargājamu platību. Nav pieņemami vienā ziņojumā iekļaut neskaidras norādes, kuras vēlāk var izmantot dažādiem nolūkiem, šo ziņojumu izmantojot kā atsauci. Runājot par Eiropas Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un tās apspriešanu: tas nav ātrs dažu mēnešu darbs, ir jābūt plašai diskusijai, kā un kurp virzāmies. Vai mērķis ir 30% un 10%? Esam uzzinājuši, ka šī prasība (30 un 10) būs jāskatās un jāvērtē bioģeogrāfiskā reģiona līmenī, proti, runa nebūs par Latviju vien, bet arī par kaimiņvalstīm un Skandināviju. Jābūt plašākai un noteikti (!) starpvalstu līmeņa diskusijai. Steigā ierakstīt ziņojumā šādas norādes un atsauces nav korekti, tas ir pilnīgi cita ziņojuma saturs.
Vai Latvija atkal “glābs” pasauli, Eiropu un kaimiņus? Ko tas nozīmēs Latvijas iedzīvotājiem? Mērķis 30:10, ja tāds ir, jāatdala no biotopu kartēšanas ziņojuma, tas ir skaidrs!
Ne tik sen gan VARAM, gan DAP amatpersonas kritizēja nozares kolēģa Andra Ramoliņa Kurzemes radio izskanējušo aicinājumu meža īpašniekiem biotopu kartēšanas jautājumā būt piesardzīgiem. Tātad, lai skarbs, bet aicinājums izrādījies precīzs un patiess, un tālredzīgs...
Neanalizēšu saturu un pasniegšanas veidu, bet, protams, norāde padomāt, paskatīties un piesargāties, kā tagad izrādās, bijusi pareiza!
VARAM. Vide un reģionu attīstība. Vienas ministrijas darbinieki nodarbojas ar pretējām lietām: reģionos meža un lauksaimniecības nozares ir galvenās darba devējas un pelnītājas gan novadu, gan valsts budžetam, cik tālredzīgi ir tās ierobežot un ierobežot?
Ja runājam par VARAM, ministrijas iekšienē vides aizsardzība un reģionālā attīstība nav salāgota, tā jau ir plašāka problēma. Ziņojuma sakarā, to apspriežot, noteikti jāpiedalās gan Ekonomikas, gan Finanšu, gan Zemkopības ministrijām – tam jābūt kopīgam darbam. Eiropas zaļais kurss nozīmē arī intensīvāku darbu pie politikas plānošanas dokumentiem, kas prasa ministriju koordinētu darbību. Starp citu, Eiropas Savienības līmenī ir atkal parādījusies diskusija: kā kompetencē jābūt meža politikai, kas visu laiku bijusi dalībvalstu pārziņā, ņemot vērā dalībvalstu krasās atšķirības. Nu to mēģina vērst ES līmenī, kas nebūtu pieņemami, jo mežu apsaimniekošanas vēsture, klimatiskie un augšņu apstākļi, dažādi mežsaimnieciskie riski dalībvalstīs ir ļoti dažādi.
Ilgtermiņā piesauktais vārds “kompensācijas”. Ja Latvijas pelnošajām nozarēm mērķtiecīgi rada problēmas, kas nopelnīs naudu kompensācijām?
Nozares, kas valsts kabatā ienes naudu, tiek plānots ierobežot brīdī, kad valstij ir ļoti lieli parādi. Pieļauju, Covid19 ietekmi mēs vēl pilnībā neaptveram. Var notikt brīnums un parādus noraksta, bet... Esam aizņēmušies, attīstībai vajag, veselības aprūpē jāiegulda, transporta sistēma jāsakārto. Ja šajā laikā un situācijā kādā ministrijā top plāns, kā apklusināt tos valsts iedzīvotājus, kas pelna... tas ir vismaz pārsteidzoši.
Ja runājam par meža īpašnieku: latvieši ne reizi vien cīnījušies, lai būtu paši sev kungi un saimnieki. Izskatās, ka nu kāds apzināti vēlas mūs padarīt par nomniekiem, lai mēs uz sava rēķina maksātu nodevas kaut kam vai kādam... Dabas aizsardzībai jābūt interesi raisošai – patlaban mums atņem un nosaka: “Tev nebūs, tev atņemsim, bet tu priecājies!” Īpašnieks nevar justies kā nomnieks! Ar īpašnieku jābūt līgumam, ar skaidri noteikto: ko kurš iegūst.
Vai sabiedrība šādu līgumu pieņems? Jau gadus piecus ļaudis “skolo” dažādos veidos: meža īpašniekam dzīve esot vienkārša – aizej, nozāģē, pārdod un nopērc, ko vēlies.
Jā, tā to mēģina pasniegt! “Nozāģē un izstrādā mežu, lai iegādātos BMW, bet mežstrādnieks saņemtu minimālo algu.” Tehnoloģiskās revolūcijas laikā ir jūtama viļņošanās, vienus līderus nomaina citi, līderi rosās draugu un paziņu informatīvajā lokā (burbulī), kur tos (bieži vien nepamatoti) uzskata par ekspertiem. Izpratne par tradicionālajām tautsaimniecības nozarēm ir ļoti vāja, pat salīdzinot ar laikposmu pirms 10 gadiem.
Piebildīšu gan, ja sarunā aci pret aci ar “it kā nozares oponentu” meža īpašumu salīdzini ar dzīvokli, piemēram: “Padomā: tev ir dzīvoklis, ko esi iegādājies vai mantojis. Kā tu justos, ja atnāktu svešinieks un teiktu: tas ir tavs miteklis, bet tu te vari pārnakšņot reizi nedēļā vai uzturēties vienu dienu mēnesī, jo tā vajag, jo tās ir mūsu kopīgās intereses.” Šādā situācijā sarunbiedrs sāk domāt.
* Informatīvais ziņojums “Par Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai”
** Aizsargājamo biotopu kartēšanas projekta mērķis ir iegūt informāciju. Lai gan lietotais termins “īpaši aizsargājams” daudzos var radīt bažas, tomēr praksē šādu biotopu legāli aizsargā vien tad, ja tam ir izveidots mikroliegums vai noteikts konkrēts zonējums īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Citos gadījumos biotopa konstatācija no valsts likumdošanas viedokļa nerada nekādus ierobežojumus saimnieciskajai darbībai. (Informatīvais izdevums meža īpašniekiem “Čiekurs”, 2016. gada 4. numurs)
*** ES nozīmes biotopu apsekošana notiek pēc vienotas metodikas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apstiprināta un Zemkopības ministrijas saskaņota ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas un darbu organizācijas metodika
**** https://www.vmd.gov.lv/valsts-meza-dienests/statiskas-lapas/publikacijas-un-statistika/meza-statistikas-cd?nid=1809#jump
Avots: www.zemeunvalsts.lv
