Sākums
Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Vai vilki ir jāmedī, lai tiem saglabātos bailes no cilvēka?

Vai vilki ir jāmedī, lai tiem saglabātos bailes no cilvēka?

Latvijā vilki sastopami pilnīgi visur, arī netālu no Rīgas. Precīzs plēsēju skaits nav zināms. Zinātnieku, mednieku un lauksaimnieku viedokļi atšķiras, bet katram ir vērtīgi, noteikti visiem kopīgi apspriežami, piedāvājumi. Latvija pagaidām tā arī ir palikusi vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur netiek paredzētas kompensācijas par nokostiem dzīvniekiem un atbalsts aizsardzības mehānismu ieviešanai, lai gan šogad jau notikuši 103 uzbrukumi 554 mājlopiem un mājdzīvniekiem, no kuriem lielākā daļa gājusi bojā. Situācija ir sarežģīta, tāpēc pieejas, meklējot risinājumu, lai saglabātu līdzsvaru, ir dažādas.

Līdzāspastāvēšanas koncepts
”Vilki ir ideāli pielāgoti skraju mežu un stepju ainavu apdzīvošanai, kur vietām ir atrodami saldūdens avoti, taču spēj dzīvot ļoti dažādos apstākļos, praktiski visur, ja vien ir pieejama barība un cilvēki tos nevajā,” skaidro Latvijas valsts mežzinātnes institūta „Silava” vadošais pētnieks bioloģijas zinātņu doktors Jānis Ozoliņš.

Sabiedrība, kas saasināti uztver dzīvnieku aizsardzību un iestājas pret ikviena indivīda nogalināšanu, var mēģināt saprast, ka viens nelikvidēts dzīvnieks, ja tas radījis plašus konfliktus vai zaudējumus, sabojā attieksmi pret visas sugas aizsardzību.

Saskaitīt pelēčus
Latvijā ir bijuši trīs posmi ar atšķirīgiem vilku medīšanas nosacījumiem: bez limita un maksājot prēmijas (līdz 1999. gadam), bez limita, bet prēmijas nemaksājot (2000.–2003. gads) un noteiktā limita ietvaros – bez prēmijām (sākot ar 2004. gadu). Limits, īpaši prēmijas, nodrošināja precīzu nomedīto vilku uzskaiti. Periods gan bez limita, gan bez prēmijām nesniedza pārliecību, ka mednieki uzrādījuši visus nomedītos vilkus.

Medību noteikumi nosaka, ka vilkus medību sezonas laikā drīkst medīt no 15. jūlija līdz noteiktā nomedīšanas apjoma sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31. martu. Ieskatam: 2011.gada un 2012.gada medību sezonā bija atļauts nomedīt tikai 150 vilkus. "Šogad limits ir 300 vilki, bet kopš jūlija jau ir nomedīti 220 vai pat vairāk (VMD dati: līdz 10.11.2023. nomedīti 227 vilki), vienmērīgi visā Latvijā, jo vilki nu jau ir visur", stāsta biedrības “Latvijas Mednieku savienība” valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis. 

Baumanis domā, ka vilku skaits ir jāierobežo vairāku iemeslu dēļ:

  • ”Vilki ir jāmedī, lai tiem saglabātos bailes no cilvēka" un;

  • “Latvijā mēs nedrīkstētu nonākt līdz situācijai, kad mums jābaidās no vilkiem, bet nevis otrādi."

Vilku klātbūtnes pazīmes
“Ikvienam sabiedrības loceklim, kam rūp vilki – vienalga, kuru viedokļu grupu pārstāv, ir iespēja piedalīties, lai iegūtu informāciju,” aicina Baumanis. “Lielisks veids, kā atklāt patieso vilku skaitu dabā, ir visiem, kas dodas uz mežu, ne tikai medniekiem vien, bet arī mežu apsaimniekotājiem un īpašniekiem, fiksēt un fotografēt vilka klātbūtnes pazīmes. Reģistrēt tās bezmaksas lietotnē “Mednis”.”

Eiropa neaizliedz medīt vairāk
“Bieži vien atsaucamies, ka “Eiropa kaut ko neļauj”, bet šajā gadījumā Eiropas savienība ļauj mums vilkus medīt arī lielākā skaitā, bet mēs to drīkstam darīt saskaņā ar sugas aizsardzības plānu,” skaidro Baumanis. Pelēkā vilka Canis lupus sugas aizsardzības plāns (Sugas aizsardzības un apsaimniekošanas plāns) izstrādāts laika posmam no 2018. gada līdz 2028. gadam. “Plāns pieņemts, bet informācija, kas tika izmantota, lai šo plānu sagatavotu, bija vēl 3-5 gadus vecāki dati,” spriež Baumanis.

“Manuprāt, zinātnieki nav pietiekami novērtējuši skaita pieaugumu vai ir bijuši pārāk piesardzīgi, tāpēc šajā plānā ielikta frāze, ka limits nedrīkst būt lielāks par 300 vilkiem. Jau kādu brīdi medījam šos 300 vilkus, un nav nekādu pazīmju, ka plēsēju skaits samazinātos, domāju, ka tas tieši turpina pieaugt.

Patiesībā Latvijai būtu jāpārstrādā sugas aizsardzības plāns, pie tā jāķeras jau tagad. Un turpmāk jāizvairās no akmenī iecirstām frāzēm, ka nedrīkst būt vairāk par tik un tik. Drīkst būt vairāk, bet jāseko līdzi. Un, ja tiek konstatēts, ka vilku skaits samazinās, tad atgriežamies pie mazāka limita. Bet vienkārši balstoties uz iepriekšējo pieredzi, ka vairāk medīt nedrīkst, manuprāt, šoreiz tas diemžēl ir bijis kļūdains zinātnieku pieņēmums.”

Pilnā raksta versija atrodam ziņu portālā "Apollo.lv" (spiest šeit).