Šobrīd Briselē viena no karstākajām diskusiju tēmām ir dabas vērtību kredīti un šāda tirgus izveide. Somijas Lauksaimnieku un meža īpašnieku centrālā savienība (MTK) aktīvi piedalās sarunās un sanāksmēs, jo saredz tajā lielu potenciālu gan meža īpašniekiem, gan dabai.
Gan Somijā, gan Eiropas Savienībā mums jārod inovatīvi risinājumi bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. Dabas vērtību tirgus vai dabas kredīti ir centrāla daļa šī mērķa sasniegšanai. Zemes īpašniekiem ir vairāki mērķi, un caur tirgus mehānismu dabas vērtību nodrošināšana var kļūt par finansiāli izdevīgu iespēju līdzās citām ienākumu formām.
Politiķiem adresēts vēstījums - nepazaudējiet iespēju
Dabas vērtību tirgus izstrādei jāņem vērā visi ar mežiem saistītie aspekti, tostarp to ikdienas izmantošana. Meža īpašnieki jāiesaista visos procesa posmos. Valsts institūcijām jāveido labvēlīgi apstākļi, bet tās nedrīkst pašas kļūt par tirgus operatoriem. Pārmērīga regulēšana var traucēt tirgus darbību un iznīcināt tā potenciālu.
Dabas vērtību tirgus ir papildinošs instruments. Ja valsts vai cita publiska iestāde uzliek ierobežojumus meža izmantošanai, tas jākompensē no publiskiem līdzekļiem.
Briselē valda steiga, tomēr šeit nepieciešama piesardzība, piemēram, attiecībā uz idejām apvienot oglekļa tirgu un dabas vērtību tirgu. Lai izvairītos no pārlieku sarežģītas sistēmas, MTK atbalsta to, ka dabas vērtību tirgus un dabas kredītu kritēriji tiek izstrādāti atsevišķi no oglekļa tirgus. Oglekļa uzkrājums ir globāls, bet dabas vērtību kredīti pārsvarā ir lokāli - šo tirgu mērķiem jāpaliek atšķirīgiem.
Politikas plānošanā jāņem vērā dalībvalstu īpatnības
ES politikai jārespektē katras dalībvalsts īpatnības un jāņem vērā mežu daudzveidīgā izmantošana. Arī nacionālā līmenī notiekošais darbs pie dabas vērtību tirgus attīstības jārespektē. Iespējamajiem tirgus modeļiem jābūt piemērojamiem visā Eiropā, vienlaikus ņemot vērā nacionālās atšķirības un veicinot plašu meža īpašnieku iesaisti.
Pēc Briselē dzirdētām baumām tikai daļa aktivitāšu, piemēram, aizsardzība, atjaunošana un uzlabota apsaimniekošana, tiktu atzītas par atbilstošām bioloģiskās daudzveidības kredītiem. Ja tirgus neatzīs plašu dažādu prakses veidu spektru, daudzi meža īpašnieki nevarēs piedalīties. Tas būtu pretrunā tam, ka ilgtspējīga meža apsaimniekošana ietver ļoti daudzveidīgus pasākumus, kas būtiski veicina bioloģisko daudzveidību, un ignorētu īpašnieku ikdienas darbu.
MTK - dabas vērtību tirgus attīstības pionieris
Tirgus veidošana ar pārlieku ierobežojošiem noteikumiem var apdraudēt tā attīstību, tāpēc tas jāveido vienkāršs un balstīts tikai uz tirgus principiem. MTK stingri iesaka meža īpašnieku iesaisti pilotprojektos un testēšanā vēl pirms tiek ieviestas tirdzniecības platformas vai metodes. Ideālā gadījumā tirgiem jābūt pieejamiem plašam lietotāju lokam.
MTK ir līderis dabas kredītu un dabas vērtību tirgus attīstīšanā un ir gatavs dalīties pieredzē un labajā praksē. 2025. gadā tiks pabeigta nākamā MTK dabas vērtību tirgus platformas versija (luontoarvot.fi), un MTK ir gatavs šo platformu piedāvāt arī citām valstīm.
Dabas vērtību tirgum jāparedz vieta dažādiem produktiem. Labs piemērs ir Somijas ekoloģiskās kompensācijas modelis, kas piemērots kredītiem, kuru pamatā ir iestāžu sertifikāti. Vienlaikus, pieaugot pieprasījumam pēc mazākiem, bez iestāžu iesaistes īstenojamiem modeļiem, jāattīsta arī tie.
Izskatās, ka nākamais gads būs izšķirošs - vai Eiropas Komisijai pietiks gudrības uzticēties tirgum un ļaut dabas vērtību tirgum attīstīties. Ja Komisija domā, ka tirgu var radīt ar likumdošanu, tā smagi maldās.
Raksta autors - Marko Mäki-Hakola, Meža direktors, Somijas Lauksaimnieku un meža īpašnieku centrālā savienība (MTK).
Avots: forest.fi
