Bioloģiskās daudzveidības stiprināšana, ūdenstilpju un ūdensteču stāvokļa uzlabošana un pielāgošanās klimata pārmaiņām ir mērķi, kuru sasniegšanai mums ir jāstrādā. Vienlaikus jāatceras, ka Somijā liela daļa dabas atjaunošanas pasākumu skars privātīpašumā esošas zemes. Ja zemes īpašnieki neuzticēsies procesam, nebūs gatavi tajā iesaistīties vai nejutīsies taisnīgi pret viņiem izturējušies, šie mērķi netiks īstenoti praksē.
Eiropas Savienības Dabas atjaunošanas regula paredz līdz 2050. gadam uzlabot degradēto ekosistēmu stāvokli. Pašlaik tiek izstrādāts Somijas nacionālais dabas atjaunošanas plāns. Tas nav īstermiņa projekts, bet gan process, kurā pieņemtajiem lēmumiem būs ietekme vēl vairākus gadu desmitus. Tādēļ jau tagad ir jāpieņem pārdomāti lēmumi par plāna saturu, finansējumu un nacionālajām izvēlēm. Mēs nevaram atļauties ignorēt tā ietekmi uz vidi, zemes īpašniekiem, saimniecisko darbību un valsts ekonomiku.
Pieņemot nacionālos lēmumus par dabas atjaunošanu, Somijai ir jārīkojas, ievērojot veselīgu nacionālo pašinteresi. Tas nenozīmē noniecināt ar dabu saistītos mērķus, bet gan pilnībā izmantot regulā paredzēto rīcības brīvību un ņemt vērā Somijas īpatnības. Mežiem, lauksaimniecībai, pārtikas ražošanai, koksnes pieejamībai un lauku reģionu dzīvotspējai Somijā ir īpaši liela nozīme. Tādēļ regulas īstenošanai jābūt saskaņotai ar Somijas apstākļiem.
No zemes īpašnieku skatpunkta lielākās bažas ir saistītas ar nenoteiktību. Ja biotopu interpretācija ir neskaidra, nav zināmas atjaunošanas izmaksas vai nav iespējams ticami novērtēt pasākumu ietekmi, uzticību būs grūti veidot. Īpaši svarīgi ir, lai mežu biotopu definīcijas būtu precīzas un paredzamas, vienlaikus ņemot vērā nacionālos apstākļus. Ja teritoriju robežas un klasifikācija būs neskaidra, tas var radīt neparedzētas sekas zemes īpašnieku lēmumiem, koksnes tirgum un investīcijām.
Somija varētu sekot Zviedrijas piemēram, kur uzsvars tiek likts uz regulā paredzētās rīcības brīvības izmantošanu, izmaksu efektivitāti, brīvprātīgu iesaisti un stimuliem. Sākumpunktam jābūt praktiski īstenojamiem risinājumiem un reālistiskam finansējuma apjomam, nevis jauniem aizliegumiem vai ierobežojumiem.
Somijā ir pausta nostāja, ka dabas atjaunošanas pasākumi privātajās zemēs balstīsies uz brīvprātības principu. Tas ir pareizs sākumpunkts, taču šis princips ir jāīsteno arī praksē. Ja regulas īstenošana netieši novedīs pie jauniem pienākumiem, zemes izmantošanas ierobežojumiem vai tā sauktās “pelēkās aizsardzības”, uzticība ātri tiks zaudēta. Tādēļ zemes īpašnieku tiesību aizsardzība, atklāts ietekmes novērtējums un atbilstošas kompensācijas ir priekšnoteikumi veiksmīgai īstenošanai.
METSO programma ir pierādījusi, ka dabas stāvokli iespējams efektīvi uzlabot, ja zemes īpašniekiem pašiem tiek dota iespēja pieņemt lēmumus un par iesaisti tiek nodrošināta atbilstoša kompensācija. Tāda pati pieeja būtu jāizmanto arī dabas atjaunošanas pasākumos.
Dabas stāvokļa uzlabošana var radīt arī jaunas iespējas. Dabas vērtību tirgus, brīvprātīgi dabas atjaunošanas projekti un uzņēmumu pieaugošā interese par ieguldījumiem dabas vērtībās var radīt jaunus ienākumu avotus zemes īpašniekiem. Tomēr tam nepieciešami skaidri un nepārprotami noteikumi, funkcionējošs tirgus un stabils finansējums.
Mums ir nepieciešams plāns, kas uzlabo dabas stāvokli, vienlaikus aizsargājot īpašuma tiesības, nodrošinot priekšnoteikumus saimnieciskajai darbībai un saglabājot lauku reģionu dzīvotspēju. Eiropas Komisijai dotajām saistībām jābūt reālistiskām, juridiski pamatotām un finansiāli īstenojamām.
Galu galā dabas atjaunošana nav tikai jautājums par hektāriem vai procentos izteiktiem mērķiem. Runa ir par dabas stāvokļa uzlabošanu tādā veidā, kas ir ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgs. Tas ir process, kurā zemes īpašnieki nav problēma, bet gan būtiska daļa no risinājuma.
Avots: forest.fi
