Šobrīd notiek nākošā ES plānošanas perioda (2021.-2027. gadam) budžeta saskaņošana. Kopumā tā apjomi svārstās ap 1,3 triljoniem eiro. No tiem Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāts rosina aptuveni 100 miljardus atvēlēt zinātnei un attīstībai jaunajā attīstības programmā Horizon Europe, kas turpinās iepriekšējā perioda programmas Horizon 2020 iesākto ceļu. Tā ir ES lielākā pētniecības un inovāciju programma. Papildus piesaistot arī privātas investīcijas programmas mērķis ir nodrošināt atklājumus, inovācijas un pasaules nozīmes tehnoloģiskos izrāvienus, pārnesot idejas no pētnieciskām laboratorijām uz ražošanas uzņēmumiem. Nākamajā plānošanas periodā zinātnei pieejamais budžets varētu būt par aptuveni 20 miljardiem lielāks, nekā līdzšinējā. Projektiem, kuri būs saistīti ar bioekonomiku un klimata pārmaiņām, tiks atvēlēti vismaz 35% no kopējā izpētes budžeta.
Līdzšinējā plānošanas periodā Latvijai apstiprināto projektu sekmības rādītājs salīdzinājumā ar kopējo iesniegto projektu skaitu svārstījās ap 13%, kas ir nedaudz zemāks par ES-28 valstu vidējo radītāju programmā (15,06% no visiem iesniegtajiem projektiem). Kopumā Latvijā tika piesaistīti 76 miljoni eiro, kas no kopējā finansējuma ir 0,13%. Jāatzīmē, ka tieši projekti, kas saistīti ar bioekonomiku, ir bijuši gandrīz divas reizes veiksmīgāki, jo tie piesaistījuši 0,21% no pieejamā finansējuma gandrīz 8 miljonu eiro apmērā. Atsevišķi meža nozare šajā statistikā gan nav nodalīta. Projektos parasti 70% finansējumu nodrošina Eiropas Komisija, bet 30% ir jāatrod pašiem. Vienīgi bezpeļņas organizācijām iespējams piesaistīt finansējumu 100% apmērā.
Pēc krīzes Latvijā valsts finansējums zinātnei un pētījumiem dramatiski kritās. Pēc Eurostat datiem 2015. gadā zinātnei no IKP veltīts 0,63%, salīdzinot ar Eiropas vidējo 2,03%. Aptuveni puse no finansējuma ir ES strukturālo fondu atbalsts. Šobrīd esam kļuvuši atkarīgi no tā un nav zināms, cik daudz finansējumu izdosies piesaistīt nākošajā plānošanas periodā.
Horizon programmas ietvaros būtu jārada pasaules mēroga inovācijas, lai arī atsevišķos gadījumos tā varētu būt, kopējā tendence ir tāda, ka inovāciju centrs no rietumiem šobrīd virzās uz austrumiem, kur arvien vairāk tiek izmantots mākslīgais intelekts un 5G tehnoloģijas. Pēc Clarivate Analytics izveidotā top 100 inovatīvo kompāniju saraksta 2018-19. gadā, 48 no tām bija bāzētas Āzijā, 33 atradās ASV, bet tikai 19 Eiropā. Tas nav pārsteigums, jo pēc OECD datiem Ķīna kopš 2000. gadu sākuma ļoti intensīvi sākusi investēt zinātnē un attīstībā, rezultātā jau 2014. gadā apsteigusi ES un gandrīz sasniegusi ASV investīciju līmeni.
Oskars Zemītis
ELO praktikants Briselē
