12. aprīlī Jelgavas pilī notika gadskārtējais meža nozares balvas "Zelta Čiekurs" pasniegšanas pasākums. Balvas tika pasniegtas četrās nominācijās: „Par mūža ieguldījumu", „Par inovatīvu uzņēmējdarbību", „Par ilgtspējīgu saimniekošanu", „Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā".
Balvu „Zelta čiekurs" nominācijā par ilgtspējīgu saimniekošanu saņēma meža īpašnieks no Tukuma puses Dzintars Laivinieks. Dzintara īpašumā ir nepilni 200 ha meža, kuros dominē jaunaudzes un lapu koku mežs. Tas ir izskaidrojams ar to, ka tie pēdējo 15 gadu laikā ir iegādāti kā izcirtumi no citiem meža īpašniekiem. Saimniekošana mežā tādā veidā, kas saglabā tajā vērtīgo un skaisto, kā arī ir ģimenes iztikas avots šodien un mantojums nākamajām paaudzēm, ir Dzintara dzīvesveids, gandarījums un mīlestības izteiksme uz mežu.
Dzintars uzskata, ka savos īpašumos veiksmīgi var audzēt jebkuru koku sugu, taču rūpīgi jāizvērtē konkrētās vietas augšanas nosacījumi. Dzintars, profesionāls mežkopis būdams, šos nosacījumus savas dzīves laikā ir iepazinis līdz sīkumiem, tādēļ var veiksmīgi saimniekot savos mežos. Piemēram, tādos mežos, kur ir liels meža zvēru blīvums, apsi ir grūti audzēt, labāk izvēlēties citas sugas, bet, piemēram, pie Tukuma apsi var audzēt ļoti veiksmīgi.
Dzintara Laivenieka meža īpašumi tiek apsaimniekoti aktīvi. Pirmkārt, ņemot vērā to, ka lielākā daļa īpašuma ir jaunaudzes, tās prasa lielāko darbu tieši šobrīd, jo Dzintars ir pārliecināts, ka ieguldot darbu mežaudzes veidošanās sākumā, īpašnieks var iegūt labāko rezultātu. Kvalitatīvi izkopjot apšu un baltalkšņu jaunaudzītes, pēc 3-5 gadiem īpašnieku priecē acīmredzams rezultāts. Dzinara īpašumā ir arī ozolu jauanudzes, kurām tiek pievērsta īpaša uzmanība kopšanā un audzēšanā. Otrkārt, zināšanas par meža renti arī neļauj mežsaimniecisko darbību atstāt novārtā, jo meža apsaimniekošanai ir jābūt sociāli atbildīgai un jādod ienākumi gan šodien, gan nākotnē.
Uzsverot jaunaudžu kopšanas lielo nozīmi, šo darbu savā īpašumā Dzintars veic pats. Šogad ar ES atbalstu ir izkopti 25 ha jaunaudžu. Pieaugušu koku ciršanu Dzintars uztic uzņēmumiem. Pats savām rokām Dzintars veic sarežģītākas krājas kopšanas cirtes, kurās pašam īpašniekam ir svarīgi izvērtēt katra koka kvalitāti.
Meža atjaunošanā Dzintars izmanto gan dabisko, gan mākslīgo atjaunošanu. Vietās, kur konkrētā suga atjaunojas veiksmīgi pati, tas tiek ļauts. Bet vietās, kur dabiskā atjaunošanās nenorit tik veiksmīgi, Dzintars nevilcinās izvēlēties mākslīgo atjaunošanu.
Ja kārkli ir pārņemuši kādu brīvu zemes pleķīti, Dzintars labprāt sadarbojas ar šķeldas ražotājiem un ieguvums ir abiem - Dzintaram sakopta teritorija, nereti ar atstātu izkoptu jauno mežu, un uzņēmējam koksne šķeldas ražošanai.
Dzintars neizmantotās lauksaimniecības zemēs ir iestādījis 30 ha meža - gan ozolus, gan priedes, gan bērzu un egli. Priedes, egles un bērzi aug ļoti labi, taču ozoli neaug, jo tie garšo briežiem. Dzintars ir pārliecinājies, ka ozoliem vajag kārklus apkārt, lai brieži var paēst vēl, līdz tie tikuši līdz ozoliem.
Pēc Dzintara iniciatīvas īpašumā ir izveidoti 5 mikroliegumi. Tajos ir sastopami biotopi ar vecu lapu koku mežu, retiem augiem, ķērpju un sūnu sugām, vārpstiņgliemezi un citām vērtībām. Starp mikroliegumiem ir avotaini meži, lakšu augšanas vieta, NATURA 2000 teritorija pie Maitiķu avota ar orhideju sugas augiem un bezdelīgactiņām, bioloģiskās pļavas, u.c.
Iegūstot galveno meža ražu, Dzintars praktizē mazās kailcirtes 0,5-1 ha platībā, jo tās labi atjaunojās. Ar izlases cirtēm ir mēģinājis saimniekot, taču ne visur tas ir iespējams. Dzintaram vizuāli nepatīk noteikumu prasītie 5 atstātie koki uz ha, viņš izvēlas atstāt koku grupas, kas viņaprāt ir gan vizuāli pieņemami, gan videi draudzīgāk un saudzīgāk.
Ja apstākļi dabā ļauj, Dzintars mēģina eksperimentēt un respektēt saimniekošanā vienlaicīgi ekonomiskos un vides faktorus. Piemēram, 6-7 ha platībā ar mistrotu apšu bērzu audzi pirms galvenās cirtes vecuma, Dzintars kopa egļu paaugu. Veicot izlases cirtes, pamazām izņēma vecās apses un atpalikušos bērzus. No mistrota apšu un bērzu meža tagad ir iegūta pieaugušu bērzu tīraudze un kopta egļu paauga otrajā stāvā. Tādējādi ir gūts gan ekonomisks labums, gan arī videi ir bijis mazāks traucējums.
Dzintars savos īpašumos saimniekojot nodrošina pilnu meža apsaimniekošanas ciklu no meža stādīšanas līdz ražas ievākšanai, tāpēc viņš bieži tiek aicināts dalīties savās zināšanās un pieredzē savā īpašumā rīkojot seminārus sadarbībā ar meža nozares organizācijām. Pēdējais no tiem notika šī gada septembrī par jaunaudžu kopšanu un aizsardzību pret meža dzīvnieku bojājumiem. Dzintars savas zināšanas ir ieguvis visupirms studējot mežsaimniecību, tālāk pilnveidojot tās praksē, kā arī daudz lasot profesionālo literatūru. Tādējādi diskusijas ar Dzintaru par meža apsaimniekošanu ir interesantas un vērtīgas ikvienam. Apmēram rezi gadā pie Dzintara notiek semināri meža īpašniekiem par jaunaudžu kopšanu, jaunaudžu aizsardzību pret meža zvēru postījumiem, meža ieaudzēšanu, u.c.
Kā Latvijas Meža īpašnieku biedrības biedrs Dzintars ir atsaucīgs sniedzot viedokli par mežsaimniecības jautājumiem, to vienmēr pamatojot ar savu pieredzi no situācijām dabā.
Dzintars ar lielu interesi seko līdzi Latvijas mežzinātnes aktualitātēm, iepazīstoties ar publikācijām par mežsaimniecību. Ar īpašu interesi tiek gaidītas un lasītas zinātnieku P.Zālīša un J.Bisenieka, kā arī citas LVMI „Silava" publikācijas, kas ļauj iegūt vērtīgas atziņas meža audzēšanā.
Dzintara īpašumos nav uzlikta neviena aizlieguma zīme atrasties mežā. Taču īpašniekam ir jāsaskaras ar iedzīvotāju kultūras trūkumu attiecībā uz citu īpašumu un dabas respektēšanu. Dzintars bija spiests pārrakt vienu meža celiņu, lai izbeigtu tukumnieku pieradumu risināt savas atkritumu saimniecības problēmas viņa mežā. Kopš ir slēgta Tukuma izgātuve un iedzīvotājiem jāved atkritumi uz Dundagu, daži izvēlējās savus atkritumus atstāt Dzintara mežā, tālab mašīnām iebraukšana Dzintara piepilsētas mežā nu gan ir liegta.
Tāpat arī ir jāizvērtē egļu audzēšana piepilsētā. Pilsētniekiem vēl joprojām patīk izlaupīt egļu jauanudzes, jo ir daudz kārotāju gan pēc Ziemassvētku eglītēm, gan pēc egļu zariem vainagiem, kapiņu vai rožu piesegšanai. Dzintars smejas, kas riski ir visur - dziļā mežā zvēri, piepilsētā - cilvēki.
Nominācijā „Par ilgspējīgu saimniekošanu" laureātu godā tika sumināti Viesturs Valdis Dreimanis un Guntis Grīnšteins.
Balvu „Zelta čiekurs" nominācijā „Par mūža ieguldījumu", kas tiek piešķirta par nozīmīgu mūža ieguldījumu nozares attīstībā, saņēma izcili nozares ļaudis -
- Līgonis Bambe, mežsaimnieks - devis būtisku ieguldījumu meža sēklkopībā un selekcijā, zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanā un zinātnisko objektu ierīkošanā, meža dzīvnieku, kā arī medību tēmas zinātniskajā izpētē, pārbagāts daudzām radošām iniciatīvām par Latvijas meža nozares apsaimniekošanas pilnveidošanu un attīstību;
- Regīna Ivbule, mežsaimniece - viņas profesionālā pieredze meža stādmateriāla audzēšanā ir ļāvusi Pļaviņu kokaudzētavai strauji attīstīties, kurai darbs dod spēku un jaunu izaicinājumu priekšā dvēsele dzied;
- Juris Ķeviņš, - savu darba mūžu veltījis efektīvas tehnikas un progresīvu tehnoloģiju izveidei un ieviešanai meža izstrādes un pārstrādes jomā un joprojām sniedz būtisku ieguldījumu atjaunojamās enerģijas resursu izmantošanas jomā, uzlabojot iekārtas un tehnoloģijas siltumenerģijas ieguvei no meža kopšanas un mežizstrādes atliekām;
- Rudīte Kušķe, - viņas darba dzīve ir saistīts ar mežu un mežsaimniecību, bet lielākā daļa darba ir veltīta cilvēkiem, cilvēkiem, kuri strādā mežā, var teikt, ka visi Valsts meža dienesta un kādreizējās Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas darbinieki ir izgājuši caur viņas rokām, jo ik dienu viņas pamatdarbs ir bijis darbs personālu un gandrīz nav darbinieka meža nozarē, kuru viņa nezinātu, ilgajos darba gados ar sirsnību, atsaucību un atbalstu viņa ir devusi dzīves sparu meža nozares ļaudīm,
- Juris Spāre, - veicis pētījumus par kokmateriālu žāvēšanu kā rezultātā izstrādāta pilnīgi jauna tehnoloģija, būdams erudīts daudzās jomās devis būtisku ieguldījumu sociālā dialoga veidošanā gan kā ilggadīgs Latvijas Meža nozaru arodu biedrības vadītājs, gan šobrīd kā eksperts, turpinot līdzdarboties un sniedzot atbalstu un padomus dažādu problēmu risināšanā.
Nominācijā "Par ieguldījumu zinātnē" "Zelta čiekuru" saņēma Dr. silv. Āris Jansons, bet laureāta diplomu - Kārlis Būmanis un Jānis Kivilands.
Nominācijā "Par inovatīvu uzņēmējdarbību" "Zelta čiekuru" saņēma SIA "Kurekss", bet laureāta diplomus - SIA "Niedrāji MR" un SIA "Elīza-K".
