Ziemeļkurzemē staltbrieži dramatiskos apmēros apēd un izposta meža jaunaudzes, līdz ar to viss iepriekšējais darbs – sagatavotā augsne, kvalitatīvs stādāmais materiāls un aizsardzība – ir zaudēts. Lai kaut nedaudz pasargātu vismaz daļu no priežu jaunaudzēm, Ugāles apkārtnē Latvijas Valsts meži (LVM) daļā no jaunaudzēm ierīko pat žogus, jo līdz šim izmantotās aizsardzības metodes staltbriežu barus vairs neattur. Gan "Latvijas Valsts mežu", gan citu atbildīgo iestāžu eksperti atzīst, ka staltbriežu skaits Latvijā ir pārāk liels, tāpēc jāveicina pastiprināta briežu medīšana.
Nelīdz nekas
"Šeit staltbriedis ir nokodis pilnīgi visus sānu zarus un galotni, šim kokam faktiski dzīve ir beigusies, tam vairs nav pumpuru šobrīd, tas ir pietiekami garš, lai neveidotos sāna dzinumi. Panīkuļos un mērķtiecīgi koku vairs neizaudzēsim," secina LVM Ziemeļkurzemes reģiona Mežkopības vadītājs Lauris Ķemlers, rādot vienu no jaunaudzēm Ugāles iecirknī, kur uzskatāmi redzams, kā staltbrieži mazās priedītes postījuši jau otro reizi.
"2014. gadā ar priedi mēs [mežu te] atjaunojām pirmo reizi. No 2014. gada jūs varat redzēt vienu, divas, trīs priedes, kuras ir jau pāri par mūsu augumam – tās ir vienīgās, kas ir palikušas. Tātad šī audze bija kritiski sabojāta. Mežkopis pieņēma lēmumu šeit sākt dzīvi no sākuma," skaidro Ķemlers.
Taču arī otro reizi stādītajai priežu audzei brieži nav gājuši garām, kaut arī visas priedītes bija apstrādātas ar speciālu aizsardzības līdzekli.
LVM izmēģina dažādas metodes, taču, ja briežu ir tik daudz kā tagad, nekas, izņemot žogu, vairs 100% nepasargā.
Mežkopības speciālists rāda piemēru, kur brieži bojā mazo kociņu dzinumus un vēlāk, kad koks paaudzies, ķeras klāt stumbriem. Arī pēc rapšu lauku apmeklējuma brieži meklējot, kur tikt pie miecvielu devas.
"Dzinumi – koku zari ir sulīgi, lieli un asi, staltbriedim tie vairs neinteresē, bet interesē šī stumbru miza, kā redzat šīm lielajām priedēm tos baltos bojājumus, tie ir šī pavasara," stāsta Ķemlers.
Žogs – ļoti lielas investīcijas
Ziemeļkurzemē ir raksturīgas vienlaidus lielas meža platības – galvenokārt priede, tad seko egle, bērzs un melnalksnis.
Daudzviet jau paaugušās priedītes Latvijā pasargā ar speciālām spirālēm, bet, piemēram, Ziemeļkurzemē, kur situācija ir ļoti nopietna, lai priedes varētu izaudzēt bez postījumiem, nākas likt žogus, kas prasa papildu investīcijas.
Šobrīd Ziemeļkurzemē lielākā vienlaidus iežogotā platība ir 80 hektāru. Katru gadu tiek uzstādīti žogi nepilnu 100 hektāru lielai platībai.
"Šeit bija tādi bojājumi, ka mēs dabūjām novākt desmit gadus vecu priežu audzi, mēs to novācām, iežogojām un iestādījām no jauna. Tagad tā aug bez staltbriežu ietekmes," apstiprina speciālists.
LVM darbinieki ievāc datus par bojājumu apmēriem, notiek sarunas ar mednieku kolektīviem, lai samazinātu staltbriežu populāciju. Mežkopības vadītājs Ķemlers uzskata, ka situācija pēdējā gada laikā nedaudz ir uzlabojusies, taču reālie apstākļi ir dramatiski, kā piemēru minot egļu audzi, kur pēc staltbriežu postījumiem gandrīz visām eglēm stumbros veidojas trupe.
Egles interesē staltbriežus, kad tās jau paaugušās.
"Mums ir tāda vienošanās, memorands ar medību pārstāvošām organizācijām, ka mums tas pieņemamais bojājuma līmenis ir tāds, ka šajos aptuveni 15–16 gados veselo koku īpatsvaram audzē ir jābūt 70%. Mūsu gadījumā ir pilnīgi otrādi, ja mēs šeit ar kritisku aci paskatāmies – 95% ir bojāti, bet mērķis bija 70% veseli. Tā nav viena audze, bet visas tuvākajā apkārtnē," klāsta Ķemlers.
Nomedī pārāk maz
Šobrīd palīgā nākusi Latvijā ieviestā aplikācija "Mednis", kas ļauj veikt nomedīto briežu uzskaiti un kur redzamas mednieku sekmes. Valsts meža dienesta (VMD) Kurzemes virsmežniecības virsmežzinis Uldis Frīdenbergs secina, ka situācija Kurzemē ir atšķirīga, liels staltbriežu skaits ir Saldus un Liepājas pusē un, protams, Ziemeļkurzemē.
"Mēs esam iedevuši visas iespējas, kādas mēs varam iedot medniekiem nomedīt briežus. Nomedīts ir kaut kur apmēram nedaudz vairāk par 80% procentiem no limita. Nu, jāsaka tas ir principā normāli, bet vai tas ir pietiekami, lai priecīgi būtu mežsaimnieki un lauksaimnieki? Es domāju, ka ne."
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš uzskata, ka žogu būvēšana nav labākais risinājums, jo sadrumstalotā mežu ainava nepatīk arī sabiedrībai, tāpēc šī brīža labākais risinājums ir tieši samazināt briežu populāciju.
"Pārnadžiem pieejamā barības bāze šinī gadījumā jau ir noplicināta, ja jau ir tik daudz postījumu. Un vienīgais ceļš ir tiešām dramatiski uz laiku samazināt briežu populāciju. Tad arī citi aizsardzības līdzekļi kļūs efektīvāki, jo šobrīd tie vienkārši nestrādā, – briežu ir ļoti daudz un dzīvniekam kaut kas jāēd ir. Un viņš, pat ignorējot to, ka tur ir kaut kāda nepatīkama sajūta vai garša, vienalga to kociņu posta," uzsver Ozoliņš.
Lauksaimnieks un mednieks no Dienvidkurzemes novada Aigars Putra Latvijas Radio pauda viedokli, ka ir atsevišķi mednieku kolektīvi, kas grēko un medī izklaidei, bet vajadzīgos limitus neizpilda, līdz ar to teritorijas iznomātājiem "Latvijas Valsts mežiem" pret tiem būtu stingrāk jāvēršas. Bet, piemēram, medību kolektīvs "Pīlādži" limitu izpildījis jau 200% apmērā.
Avots: lsm.lv
