Eiropas straujā elektrifikācija palielina pieprasījumu pēc šķietami tradicionāla meža nozares produkta – koka elektrolīniju stabiem.
Eiropai paplašinot elektrotīklus, lai tajos integrētu atjaunīgo enerģiju, nodrošinātu augošo rūpniecības patēriņu un pieslēgtu jaunus datu centrus, pieprasījums pēc koka stabiem atkal strauji pieaug.
“Pieaugot elektroenerģijas pieprasījumam Eiropā, nepieciešams vairāk elektrotīklu. Tiek būvēti jauni un atjaunoti vecie tīkli, un tas palielina arī pieprasījumu pēc koka elektrolīniju stabiem,” saka Eiropā lielākā impregnēto elektrolīniju stabu ražotāja Scanpole Oy mežsaimniecības direktors Janne Partanens.
Izaugsmes iemesli ir labi zināmi – vēja un saules enerģijas paplašināšanās, elektroenerģijas patēriņa pieaugums rūpniecībā un digitālajā infrastruktūrā, kā arī transporta elektrifikācija. Tam visam nepieciešama jauna pārvades jauda un izturīgāki sadales tīkli.
Eiropas Komisija vēlas līdz 2040. gadam palielināt elektroenerģijas īpatsvaru gala enerģijas patēriņā no pašreizējiem 23% līdz 46%. Šādai pārejai būs nepieciešamas ļoti lielas investīcijas elektrotīklu infrastruktūrā. Lai gan pazemes kabeļu izmantošana paplašinās, gaisvadu līnijas joprojām ir būtiska elektrotīklu sastāvdaļa daudzviet Eiropā, un koka stabi tajās saglabā nozīmīgu lomu.
Pieprasījums aug visā Eiropā
Attīstoties vēja parkiem, saules elektrostacijām un datu centriem, saražotā elektroenerģija ir jānogādā līdz patēriņa vietām. Pēc Partanena teiktā, tas jau tagad atspoguļojas pieaugošā pieprasījumā pēc koka stabiem daudzās Eiropas valstīs.
IndexBox tirgus pētījumā lēsts, ka Eiropas Savienības koka elektrolīniju stabu tirgus laikposmā no 2026. līdz 2035. gadam pieaugs par aptuveni 2–4% gadā. Galvenie izaugsmes virzītāji ir novecojušo elektrotīklu modernizācija un atjaunīgās enerģijas integrācija tīklā.
Saskaņā ar pētījumu ES katru gadu nepieciešami aptuveni 2–2,8 miljoni jaunu koka stabu, un kopējais uzstādīto stabu skaits nākotnē varētu pārsniegt 190 miljonus. Aptuveni divas trešdaļas no ikgadējā pieprasījuma veido novecojušās infrastruktūras nomaiņa.
“Liela daļa Austrumeiropas elektrotīklu izbūvēti 20. gadsimta 60.–80. gados, un tie tuvojas sava tehniskā ekspluatācijas laika beigām. Modernizācija ir īpaši nepieciešama gaisvadu elektrotīkliem, kuri Austrumeiropā nav pārbūvēti par pazemes kabeļu tīkliem tik strauji kā Rietumeiropā,” skaidro Partanens.
Pieprasījums ir īpaši liels Apvienotajā Karalistē un Īrijā, kur koka stabi joprojām ir būtiska elektroenerģijas sadales tīklu sastāvdaļa. Savukārt Centrāleiropā izaugsmi veicina novecojušo tīklu atjaunošana un ar atjaunīgo enerģiju saistītās investīcijas.
“Piemēram, Vācijā koka stabi joprojām tiek izmantoti elektroenerģijas un telekomunikāciju gaisvadu tīklos,” saka Partanens.
Jaunas alternatīvas kreozotam
IndexBox pētījums norāda arī uz pārmaiņām koksnes aizsardzības tehnoloģijās. Paredzams, ka alternatīvu apstrādes metožu, piemēram, vara savienojumus saturošu koksnes aizsardzības līdzekļu, īpatsvars līdz 2030. gadam pārsniegs 30% no jaunajiem stabiem. 2020. gadā to īpatsvars bija mazāks par 15%.
Kreozots koka elektrolīniju stabu aizsardzībai izmantots jau vairāk nekā gadsimtu, pasargājot koksni no mitruma, sēnēm un kukaiņiem. Tomēr veselības un vides apsvērumu dēļ tā izmantošana arvien vairāk tiek ierobežota.
Kopš 2023. gada 30. aprīļa ar kreozotu apstrādātus elektrolīniju stabus drīkst laist tirgū tikai tajās ES valstīs, kurās to izmantošana ir atļauta.
Piemēram, 2023. gada oktobrī Norvēģija tika svītrota no Eiropas Ķimikāliju aģentūras valstu saraksta, kurās atļauts izmantot ar kreozotu apstrādātus elektroenerģijas un telekomunikāciju stabus.
Pieaug pieprasījums pēc lielāka diametra stabiem
Mainīgie laikapstākļi ietekmē arī nepieciešamās koksnes īpašības.
“Daudzi klienti sākuši pieprasīt lielāka diametra elektrolīniju stabus. Tas daļēji saistīts ar ekstrēmākiem laikapstākļiem un nepieciešamību uzlabot elektrolīniju noturību vētru laikā,” skaidro Partanens.
Somijas meži var nodrošināt piemērotu koksni, taču nepieciešams lielāks izejmateriālu apjoms.
“Mēs pastāvīgi meklējam vairāk piemērotas koksnes. Tas meža īpašniekiem sniedz salīdzinoši mazāk zināmu iespēju – liela un kvalitatīva parastā priede zāģmateriālu vietā var kļūt par elektrolīnijas stabu,” norāda Partanens.
Stabiem piemērotas parastās priedes aug parastos apsaimniekotos mežos, bieži vien tajās pašās audzēs, kur iegūst augstas kvalitātes zāģbaļķus.
“Ja audzē ir labas kvalitātes priedes zāģbaļķi, parasti tur būs atrodama arī kvalitatīva stabu koksne,” saka Partanens.
Stabu ražošanai piemēroti tikai taisni, augstas kvalitātes stumbri, kas atbilst stingrām izmēra un kvalitātes prasībām. Stabu garums var būt no astoņiem līdz pat 24 metriem.
Prasības lielā mērā ir līdzīgas zāģbaļķu kvalitātes prasībām – izteikts stumbra līkums, plaisas, vairāki izliekumi, resgaļa trupe un lieli zari var padarīt koku nepiemērotu stabu ražošanai.
Ļoti svarīgi ir arī augšanas vietas apstākļi. Barības vielām nabadzīgākās augsnēs priedes aug lēnāk, tām veidojas tievāki zari un dabiski taisnāki stumbri – tieši tādas īpašības ir nepieciešamas stabu koksnei.
Auglīgākās augsnēs koki aug ātrāk un tiem veidojas lielāki zari, kas var ierobežot to piemērotību elektrolīniju stabu izgatavošanai.
“Dažas no labākajām stabu koksnes audzēm atrodas Centrālsomijā, Ziemeļkarēlijā un Kainū reģionā Somijas ziemeļaustrumos,” saka Partanens.
Ceļš no meža līdz eksportam var ilgt līdz diviem gadiem
Stabiem paredzēto koksni parasti iegūst ziemā. Pēc koku nociršanas stumbri tiek nogādāti ražotnē, kur tos nomizo un tālāk apstrādā.
Pēc tam koka stabiem seko ilgs žāvēšanas posms – galvenokārt tie tiek aptuveni gadu žāvēti dabiskos apstākļos ārā, labi ventilējamās krautnēs.
Kad stabi ir izžuvuši, tos pārbauda, mehāniski apstrādā atbilstoši klienta specifikācijām un impregnē ar koksnes aizsardzības līdzekļiem.
“Viss process no meža līdz gatavam eksporta produktam parasti ilgst vienu līdz divus gadus,” stāsta Partanens.
Impregnēšana ir īpaši nozīmīgs procesa posms. Koksnes aizsardzības līdzeklim jāiesūcas pietiekami dziļi, lai nodrošinātu staba ilgmūžību sarežģītos laikapstākļos.
“Pareizi impregnēta koka elektrolīnijas staba kalpošanas laiks var pārsniegt 50 gadus,” norāda Partanens.
Vairāku miljonu eiro investīcijas Somijā, lai apmierinātu augošo pieprasījumu
Pieaugošais pieprasījums atspoguļojas arī Scanpole ražošanā. Uzņēmumam ir piecas ražotnes: divas Norvēģijā, viena Velsā, viena Īrijā un lielākā ražotne Somijā, Höljäkkä ciematā Nurmes pašvaldībā.
Scanpole nesen ieguldīja aptuveni 10 miljonus eiro Höljäkkä impregnēšanas rūpnīcā. Investīcijās ietilpst jauna žāvēšanas iekārta, kas pabeigta šogad, kā arī moderna impregnēšanas līnija.
“Investīciju mērķis ir novērst ražošanas šaurās vietas un palielināt Somijā saražoto stabu skaitu. Rezultātā mūsu ražošanas jauda Somijā būtiski pieaugs,” saka Partanens.
Koks konkurē ar betonu un tēraudu
Elektrolīniju stabi ne vienmēr tiek izgatavoti no koka – tiek izmantots arī tērauds un betons. Materiāla izvēle ir atkarīga no izmaksām, kalpošanas laika, vietējiem apstākļiem un citiem faktoriem.
Viena no nepārprotamām koka elektrolīniju stabu priekšrocībām ir to konkurētspējīgā cena.
gadā publicētā Eiropas pētījumā konstatēts, ka betona stabi maksā aptuveni divreiz vairāk nekā koka stabi. Ja aprēķinā tika iekļautas arī visas piegādes izmaksas līdz uzstādīšanas vietai, betona stabi bija aptuveni par 70–100% dārgāki nekā koka stabi.
“Koka stabi joprojām ir ekonomiski izdevīgākais risinājums gaisvadu elektrolīnijām. Vērtējot kopējo ainu, koka stabu ietekme uz vidi un klimatu ir ievērojami mazāka nekā betona un tērauda stabiem,” saka Partanens.
Arī dzīves cikla novērtējumi uzrāda atšķirības starp materiāliem. 2017. gadā publicētā pētījumā koka staba klimata ietekme tika lēsta 138 kg CO₂ ekvivalenta, salīdzinot ar 143 kg CO₂ ekvivalenta tērauda stabam un 221 kg CO₂ ekvivalenta betona stabam.
Tomēr pētnieki norāda, ka šāds salīdzinājums nav pilnīgi vienkāršs – kopējo ietekmi uz vidi ietekmē staba kalpošanas laiks, apkopes nepieciešamība, transportēšanas attālums un vietējie apstākļi.
Vēl viena koka elektrolīniju stabu priekšrocība ir izejmateriāla pieejamība. Somijā stabu ražošanai piemērotas parastās priedes aug parastos apsaimniekotos mežos.
“Pieprasījums pēc augstas kvalitātes Somijas parastās priedes stabu koksnes ir liels, un mēs aktīvi meklējam arvien vairāk piemērota izejmateriāla,” saka Partanens.
Avots: forest.fi
