Ziemeļeiropas valstis (Norvēģija, Somija, Zviedija, Dānija) 7. oktobrī rīkoja seminārus, lai diskutētu par ilgtspējīgas bioenerģijas lomu Eiropas Savienības enerģētikas savienībā turpmāk, vērtējot vides, klimata un resursu pieejamības aspektus.
Semināra pirmajā daļā par bioenerģijas lomu Enerģētikas savienībā, valstis iepazīstināja ar savu pieredzi koksnes izmantošanā enerģijai, lai sasniegtu 2030 Klimata un enerģijas mērķus, apliecinot Ziemeļvalstu līdera pozīcijas atjaunojamās enerģijas patēriņā. Vērtējot atjaunojamās enerģijas īpatsvaru no gala enerģijas patēriņa, pirmajās trīs vietās ir Zviedrija (53 %), Latvija (48 %) un Somija (47 %)*. Dānijā 38 % no gala enerģijas patēriņa sastāda atjaunojamā enerģija, kas lielākoties tiek importēta. Bioenerģijas imports no Baltijas uz Dāniju veido vairāk kā 50 %. „Šobrīd notiek aktīvs darbs pie Enerģētikas savienības izstrādes un bioenerģija ir viena no galvenajām tās sastāvdaļām", savā prezentācijā sacīja Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta (DG ENER) pārstāvis Giulio Volpi. Viņš norādīja, ka Enerģijas savienībai jārūpējas par Eiropas enerģijas drošību, tās efektivitāti, jānodrošina jaunu pētījumu un inovāciju attīstība un to integrētība tirgū. Viņš uzvēra, ka galvenais uzdevums ir panākt oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu, kā to paredz arī Parīzes nolīgums. Eiropas Savienībai ir vēl daudz jāstrādā, lai kļūdu par līderi atjaunojamās enerģijas izmantošanā pasaulē. Tāpat viņš vērsa uzmanību uz ilgtspējīgas bioenerģijas ietekmi uz dabas daudzveidību un klimata pārmaiņu mazināšanu.
Otrajā dienas pusē Eiropas Komisijas ģenerālsekretariāta (DG SG) resusrsu efektivitātes nodaļas vadītājs Vaclav Sterba iepazīstinaja ar Eiropas Komisijas viedokli un argumentiem par ilgtspējīgas bioenerģijas politikas izveidi un tās ietekmi nākotnē. Viņš uzsvēra, ka biomasas izmantošana ir viens no atjaunojamās enerģijas veidiem. Bioenerģija ir pieejama vietējā tirgū, tā ir drošs enerģijas avots, par pieejamu cenu un tā veido pievienoto vērtību produktam. Bioenerģijas izmantošanai ir vairākas priekšrocības, tomēr tas rada arī riskus.
Zviedrijas "Fossil Free Sweden" pārstāvjis Svante Axelsson norādīja, ka ir nepieciešams diskusutēt par „melnā jeb fosīlā" un „zaļā jeb biogēnā" oglekļa dioksīda emisijām, kas būtiski var mainīt šobrīd esošo diskusiju gaitu, runājot par biomasas izmantošanu enerģijā. Skaidrojot bioenerģijas izmantošanu enerģijā no zinātniskā skatu punkta, profesors Göran Berndes no Zviedrijas Chalmers Tehniskās universitātes iepazīstināja ar pētījumu par bioenerģiju un tās ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kas tika publicēts 12. oktobrī **. Viņš uzsvēra, ka bioenerģijas ietekmi uz vidi var vērtēt dažādos laika skalās, kas izskaidro arī dažādo nozaru atšķirīgos viedokļus un domstarpības.
Vecākais konsultants Bo Hektor no „First Bioenergy AB" atsaucās uz Eiropas Biomasas asociācijas (AEBIOM) gada pārskatu, norādot, ka bioenerģijas patēriņš šobrīd ir ļoti niecīgs un ir jāiegulda milzīgs darbs, lai sasniegtu Eiropas Savienības bioekonomikas stratēģijas mērķus (1.att.).
Tāpat viņš vērsa uzmanību uz niecīgo biomasas importu, uzsverot, ka šobrīd ir būtiski samazināt importās fosīlās enerģijas apjomu un Eiropas Savienības enerģijas atkarību. Paneļdiskusijas beigās eksperti secināja, ka biomasas izmantošana ir klimata pārmaiņu mazināšanas iespēja, bet Eiropas Savienībai ir jāspēj nodrošina drošas tirdzniecības iespējas, kas noteikti ir izaicinajums.
*Enerģija Somijā 2016, pieejams: http://www.stat.fi/tup/julkaisut/tiedostot/julkaisuluettelo/yene_efp_201600_2016_15894_net.pdf
** EFI "Meža biomasas, oglekļa neitralitāte un klimata pārmaiņu mazināšana", pieejams: http://www.efi.int/files/attachments/publications/efi_fstp_3_2016.pdf
***AEBIOM "Eiropas bioenerģijas apskats 2015", pieejams: http://www.aebiom.org/library/statistical-reports/statistical-report-2015/
Konferencē piedalījās un informāciju sagatavoja Laura Ķēniņa (praktikante CEPF).
