Somijā valda bažas, ka mežu oglekļa piesaistes vājās veiktspējas dēļ valstij var nākties maksāt vairākus miljardus eiro. Zviedrijas laikraksts Aftonbladet savukārt pauž izbrīnu par Zviedrijas ziņotajiem datiem, kas rāda, ka līdzīgi meži Zviedrijā ļoti labi darbojas kā oglekļa piesaistītāji.
Zviedrijas laikraksts Aftonbladet analizē, kāpēc Zviedrijas meža zeme oglekli piesaista trīs reizes labāk nekā Somijā, lai gan abu valstu meži daudzējādā ziņā ir līdzīgi.
Dati, ko Zviedrija iesniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijai, liecina, ka Zviedrijas meža zeme piesaista trīs reizes vairāk oglekļa nekā kaimiņvalsts Somijas ziņotie rādītāji.
“Tas tiešām šķiet mazliet dīvaini, ka starp abām valstīm ir tik lielas atšķirības, lai gan to meži daudzos aspektos ir līdzīgi,” laikrakstam saka Midzviedrijas universitātes profesors Bengts-Gunnars Jonsons.
Arī citi Aftonbladet aptaujātie pētnieki nespēj skaidri izskaidrot, kāpēc Zviedrijas augsne piesaista tik daudz vairāk oglekļa nekā Somijā. Starptautiskā salīdzinājumā īpaši izceļas Zviedrija un Francija, kuru meži un augsne oglekli piesaista izcili labi.
Saskaņā ar Aftonbladet rakstīto, 2023. gadā ciršanas apjoms uz vienu hektāru produktīvās meža zemes Zviedrijā pārsniedza Somijas rādītājus. Tomēr tikai Somijā ciršanas apjoms atspoguļojās kā mežu oglekļa piesaistes samazinājums.
Somijā pastāv bažas, ka nodokļu maksātājiem var nākties segt vairākus miljardus eiro lielus izdevumus, ja oglekļa piesaistes vienības būs jāiegādājas no citām Eiropas Savienības valstīm.
Pēc Aftonbladet vērtējuma, atšķirību starp Zviedriju un Somiju var skaidrot ar dažādu mērīšanas metožu izmantošanu.
“Zviedrijā ir ievērojami vairāk mērījumu, un mūsu laika rindas sniedzas daudz tālāk pagātnē. Tomēr abas metodes ir IPCC apstiprinātas,” saka Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes pārstāvis Ēriks Karltuns.
Aftonbladet arī ziņo, ka Zviedrijā aprēķinu veikšanā tiek izmantots gan mākslīgais intelekts, gan mašīnmācīšanās.
Mežu oglekļa piesaiste Somijā kļuva par plašu diskusiju tematu pēc tam, kad žurnāls Metsälehti rakstīja, ka Zviedrijas meži pērn esot piesaistījuši desmitiem miljonu tonnu oglekļa.
Aprēķinus Somijā veica Dabas resursu institūts (Luke). Saskaņā ar tā datiem, kamēr Zviedrijā notika šāda oglekļa piesaiste, Somijas meži kļuva par emisiju avotu - 1,12 miljoni tonnu oglekļa dioksīda apmērā.
Tika norādīts, ka tas mazina Somijas izredzes sasniegt savus oglekļa neitralitātes mērķus. Tādēļ gan klimata ekspertu padome, gan vides nevalstiskās organizācijas pieprasīja būtiski samazināt ciršanas apjomus.
Aftonbladet aptaujātie pētnieki pauda cerību, ka nākotnē tiks detalizēti izpētīti iemesli, kāpēc starp kaimiņvalstu rezultātiem pastāv tik ievērojamas atšķirības.
Avots: forest.fi
