Kā Jums zināms, meži un mežsaimniecība ir izšķiroši svarīgi gan Zviedrijai, gan Somijai – ne tikai ekonomiski un vides ziņā, bet arī kultūras un sociālajā kontekstā. Zviedrijā mežsaimniecības eksports pārsniedz 10% no kopējā eksporta, bet Somijā tas veido gandrīz piekto daļu. Nozare nodrošina darbu vairāk nekā 200 000 somu un zviedru, īpaši lauku reģionos. Par cik meži uzkrāj oglekļa dioksīdu un aizstāj fosilos resursus, to nozīme mūsu klimata saistību izpildē ir neapšaubāma. Vienlaikus vēlamies uzsvērt arī mūsu valstīs uzkrāto pieredzi un zināšanas mežsaimniecībā.
Šajā kontekstā īpaši vēlamies norādīt uz pašreizējiem izaicinājumiem ZIZIMM regulas piemērošanā. Mežu vecuma struktūras maiņa un klimata pārmaiņu ietekme – sausums, kaitēkļi un citi faktori – pēdējos gados ir samazinājuši mežu pieaugumu. Papildu spiedienu radījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski ietekmējusi tirgus un palielinājusi pieprasījumu pēc vietējiem mežsaimniecības produktiem.
Ņemot vērā Komisijas vadlīnijas un jaunākās analīzes, prognozes liecina, ka Somija un Zviedrija varētu nespēt izpildīt saistības pirmajā un otrajā ZIZIMM periodā. Būtisks ciršanas apjomu samazinājums radītu smagas sekas mūsu ekonomikai, darba tirgum un kokmateriālu piegādēm visā ES. Šādos ģeopolitiskajos apstākļos tas nav dzīvotspējīgs risinājums. Pat ar plašiem pasākumiem rezultāts būtu neskaidrs, jo dabiskā mainība mežu nozarē ievērojami ierobežo aktīvo pasākumu efektivitāti.
Mēs atzinīgi vērtējam Komisijas vēlmi sadarboties ar dalībvalstīm, lai sagatavotos ZIZIMM saistību izpildei, un īpaši novērtējam centienus rast risinājumus, kas balstīti uz realitāti. Šajā procesā svarīgi nodrošināt piekļuvi regulā paredzētajai elastībai, kā arī turpināt darbu pie tehniskajām korekcijām, kas ņemtu vērā metodoloģijas izmaiņas, dabisko mainību, traucējumus, organisko augsņu emisijas un ģeopolitisko faktoru ietekmi uz ciršanas intensitāti. Mēs arī pastāvīgi strādājam pie monitoringa uzlabošanas un uzskatām, ka tas nepieciešams visā ES.
Nākotnē nepieciešams lielākā mērā atzīt aizstāšanas efektu, lai pilnībā izmantotu meža produktu potenciālu zaļajā pārejā un bioekonomikā.
Skatoties uz 2040. gadu, mēs atbalstām ātru ES mērķa – 90% tīro emisiju samazinājuma – pieņemšanu, ar nosacījumu, ka tajā tiks ņemtas vērā zemes izmantošanas sektora īpatnības, nenoteiktība un izmaksu efektivitāte.
Mēs uzskatām, ka klimata politika un konkurētspēja nav pretrunā – tās papildina viena otru. Meži un mežsaimniecība arī turpmāk būs mūsu klimata mērķu pamats. Ir pienācis laiks mācīties no esošās likumdošanas un nepieļaut pārvērtētus pieņēmumus par šī sektora ieguldījumu. Ar ZIZIMM izaicinājumiem saskaras daudzas dalībvalstis, un tagad ir iespēja veidot regulējumu, kas darbojas praksē un neapdraud nozari.
Lai sasniegtu klimata mērķus, vienlaikus sargājot ekonomiku, nepieciešama pēc 2030. gada likumdošana, kas atzīst reālo piesaistes potenciālu un sektora nenoteiktību. Meži ir būtiski biomasas nodrošināšanai, ilgtspējīgas bioekonomikas attīstībai un ilgtermiņa klimata ieguvumu radīšanai, aizstājot fosilās izejvielas.
Eiropas nākotnes panākumi būs atkarīgi no veiksmīgas tīras pārejas, kas vieno izaugsmi, darba vietas un emisiju samazinājumu. Aktīva mežsaimniecība bioekonomikā ir neatņemama šī darba daļa. Somija un Zviedrija ir apņēmības pilnas sadarboties ar Komisiju, lai rastu labākos risinājumus."
Vēstule angļu valodā pieejama šeit: